|
|
|
Septembris 30., 2004
09:41 - .dr.
Es jūtu ar savu sesto prātu, ka kāds no Jums vēlas manā vietā šodien aiziet pie ārsta. Vai ne? Droši, droši - uz priekšu!
*
Šitā ir nejauka daktere. Sēžot pie viņas, tu jūties mazs un melns un tiklīdz viņa paskatās uz tevi, gribas spiegt, ka esi vesels kā rutks un te esi nonācis pārpratuma pēc.
*
Labu gribēdama, pirms daktera ieēdu jogurtu. Nevajadzēja.
|
14:29 - .paikapaikapaika.
Zinu, zinu, es jau jums zb ar savu sūdzēšanos, BET. Es gribu ēst, bļāviens!
Tāpēc es eju ēst. Un man vienalga, kas būs. Ja pēc 15 min neesmu atpakaļ, sauciet ātros.
upd. OK.
Mūzika: JoJo - Leave
|
15:55
Un tagad es gribu pīpēt.
|
18:35
Mani laikam током шарахнуло. Uzgriežu rādžiņu, savā ķērcošajā balsī
dziedu līdzi, vēl kaut ko ar temperatūru kompānijā lēkāju apkārt, sāku
māju kopt, apsveru iespēju fotografēt savu spoguļattēlu, lietus laikā
eju uz veikalu, nopērku somu, atdodu veikalā 28. santīmu parādu,
nopērku mazu acu ēnu kastīti ar lielu firmas zīmi un nesaprotu, nah man tas bija vajadzīgs?
Kad no rīta gāju pie dakteres, man pretī nāca kaut kāds vecs večuks un
skatījās taisni virsū. Pagājās sānis, pacēla kaut kādu mietu un
pagrieza pret mani. Ko viņš gribēja darīt, man nav ne jausmas, jo es
aizkoksoju prom, atpakaļ neskatīdamās. Tālāk bija suns, kurš sāka uz
manis rūkt. Man laikam tiešām melna aura. Nu jau pat suņi sāk rūkt
virsū. Labi, skatīsimies no gaišās puses. Vismaz nekodās kājā.
Bet poliklīnikā...darbinieki nevarēja sameklēt manu kartiņu, bet dr.,
protams, par to veltīja laipnus skatienus man. Izpētīja mani visādi,
bet vienīgais, ko es sapratu, ir tas, ka man ir pazemināts
asinsspiediens, tā ka varu mierīgi dzert kafiju. Kas man kaiš, protams,
man nepateica, bet pierakstīja pilnu recepti. Phe! Tā jau es pirkšu tās
zāles. Beigās man pret visām tām tabletēm piemetas alerģija un labuma
nav nekāda. Dzeršu pati savas zāles, pārbaudītas vērtības, un viss.
Pirmdien pie ģimenes ārsta.
|
20:35 - .shitties everywhere.
 I am A Floater .
Floaters, the free birds of the shit family. Floaters drift through life without a care in the world, taking everything with a grain of salt, and smiling the whole way though. But friend of floaters are far and few in between. Because of there lofty views and social behavior, floaters tend to seem like they just don't give a damn about anything, the reason being, because they usually don't.
What Kinda Shit Are You? |
|
|
|