|
|
|
Augusts 7., 2004
00:32
Sen nebija izbaudīta šī sajūta. Liekums.
Nē, nē, brāļa tusā viss bija baigi labi. Visi bija ļoti laipni. Katrs iedomājās, ka es kā fotogrāfs tikai bildēju, bet mani nav nofočējis neviens un tad nu ņēmās bildēt mani. Varbūt pat kādu bildi ielikšu. Bet varbūt arī nē. Visticamāk, ka nē.
Bija labi. Bija.
Toties tagad.. Tagad atkal gribas kaut ko izdarīt. Kaut ko pamainīt. Nez vai pienāks tā diena, kad savā ādā jutīšos labi. Šķiet, ka nē. Vienmēr es blandīšos apkārt, mēģinādama atrast sevi. Bezcerīgs pasākums.
Tagad es ilgojos pēc tās neidzertās alus pudeles, kas palika vasarnīcā. Nudien, ja man būtu iespēja, es kļūtu par riktīgu alkoholiķi. Varbūt. Bet varbūt arī ne.
Gribas sēdēt uz daudzstāvenes jumta, pārkarot kājas pār malu un lūkoties lejā. Skatīties, kā cilvēki, pavisam mazi no tāda skatpunkta, staigā pa ielām. Katrs aizņemts ar savām domām. Un es esmu tālu prom no viņiem. Neviens man nevar nekā pateikt. Neviens nevar man neko izdarīt. Neviens nekad nekur nekā.
Jā, gruzīns man ir piesējies.
Un kāpēc gan ne? Es gribu gruzīties un es to arī daru.
Man riebjas tas, kas notiek. Un tas, kas nenotiek. Un man riebjas, ka es tagad sēžu te. Viena pati. Bet tā ir mana vieta. Un te es palikšu. Mūžīgi mūžos. Āmen.
Mūzika: Tosca - Chocolate Elvis
|
14:58
Kāda laime, ka tie samārieši beidzot ir aiz muguras. Bet es jums tomēr neieteiktu manā klātbūtnē zaudēt samaņu or smth like that. Es noteikti jau būšu visu aizmirsusi.
Turpmākajā dienas plānā ietilpst brauciens uz Ogri. Šķiet, ka mums ar ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) korinte spīd lieliska pelde ;]]
|
17:50
Cik patīkami ir staigāt ar basām kājām pa vēsu grīdu...
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |