|
|
|
Jūlijs 11., 2004
15:45 - home again
Ar ko lai sāk?
Nakts no 4dienas uz 5dienu bija tik dzīvelīga, ka nolikos gulēt tikai uz pusotru stundiņu, tad cēlos augšā un abas ar tanti laidām uz rīta autiņu. Laiks bija vienkārši fantastisks. Gājām sauļoties (es piedegu :/), gājām meža zemenēs (divas dienas ēdām nost/bija baigi daudz), kopistiski grēkojām un blēņas darījām. Bija tiešām jauki! Enerģija nākamajai nedēļai (vai vismaz šodienai) ir uzņemta.
Hmmm...un jā...es sāku aizdomīgi...ļoti aizdomīgi...priecāties par kāda cilvēka zvaniem...īsziņām... Wake up, my dear, nothing's going to happen!
|
18:36
Īsāk sakot, ir jāsavācas un jāpieaug.
Ja astoņpadsmit būtu dāvināmi, es labprāt kādam tos atdāvinātu. Nesaprotu, kāpēc tik daudzi kā aptrakuši dzenas pēc tās pilngadības. Tas, ka tev ir 18.gadu pats par sevi nekas nav.
Pavisam drīz man galīgi piegriezīsies mana truba. Vakar nokrita uz pagraba akmens grīdas, bet, maita, pat nenoģība! Pat vāciņš neatleca nost! Kāpēc tie vecie telefoni un vispār visas vecās lietas, no kurām gribas atbrīvoties, turas vienā gabalā neciešami ilgi?
|
23:47
Pielaid tik kādu pie datora, kur tu, cilvēk, ņemies - simt punktu, ka izies no programmas, no kuras nedrīkst iziet. Tagad es pat neredzu, cik daudz ir salaists dēlī, jo atmiņa man gaužām švaka. Bet nu, labi, tas nebūs tas, kas provocēs mani bendēt nervus. Tikai mācība - vienmēr iesaivo savus darbus pirms laid kādu citu klāt.
Sāku skatīties filmu Dawn Of The Dead un ... sākums ir tik cerīgs, ka man pat drusciņ neomulīgi paliek, kad mēģinu ķerties pie tālākskatīšanās.
Man acu priekšā stāv divi Raffaello.
R.: Apēd mani!
E(s).: Nē.
R.: Apēd mani!!!
E(s).: Nē, Rafčik, sorry, man diēta.
Mūzika: Tricky - Excess
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |