|
Jūnijs 24., 2004
16:51 - .Atskaņas. Nebiju uzdrošinājusies domāt, ka mājās pavadīti Jāņi var izvērsties tik ideāli. Protams, te pienākas liels paldies korintei, kura nepameta mani un atbrauca ciemos. (Novēlu jums katram tādu draugu ;)
Tā kā pilngadīgais pircējs (kretīns tāds) aizbrauca prom, un nemaz
neuzskatīja par vajadzīgu informēt mani, ka ir jau prom un nevarēs
izlīdzēt, uztaisījām nopietnas fizionomijas un gājām pirkt uz savu
roku. Mums pārdeva, pat šķību aci neuzmetot. Beigu galā uz grīdas
rindojās sarkanais LB, pussausā vīna pudele, vemuts Bianco un Sprite.
Uz mums divām. Tikai vermuta pudele tika šorīt izmesta miskastē.
Lai iesildītos, uzspēlējām dambreti. Ar šņabja glāzītēm. Bija labi. Noskatījāmies filmu Dirty Dancing 2, tukšojot vermuta Bianco, Sprite, citrona un ledus
kokteilīšus. Uznāca tik nepārvarama vēlme dejot, ka es centos atsaukt
atmiņā savas salsas stundas, un ar nelielu improvizāciju mums sanāca
skaisti padejot pie latīņamerikāņu ritmiem. Plus vēl labas
cigaretes..un unikālais kokteilis šņabis+vermuts+vīns+sprite..daudz
tādu koteilīšu. Plus sacensības, kura pirmā iztukšos glāzi. Sabildējām
visu ko, tai skaitā arī manu kaķi alkoholiķi pie sarkanā LB pudeles,
ostot korķītī ielietu pašu šņabi ;) Un tad jau vēl visādi kadri...
Kad jau bija vienkārši ideāli - gājām dejot tautās. Atceroties šo to, man gribas pielikt rokas acu priekā un teikt: Tā nebiju es. Tā dejojusi, es nebiju sen. Sanāca arī drusciņ paripot. Neatceros, kā tieši, bet samisējās mums griešanās ar korinte
uz riņķi..un es apmetu vismaz divus, ja ne visus trīs visai brašus
kūleņus. Pats labākais ir tas, ka tie kūleņi pat sanāca tīri tā neko ;)
Dejoju ar kaut kādiem džekiem, kuru sejas neredzēju, un labi arī ka tā.
Kad jau gājām mājās, kaut kādi citi džeki mūs pasauca iedzert alu.
Domāju - kāpēc gan nepazondēt? Aizgājām. Es dzēru ūdeni, korinte dzēra
alu. Ilgi nepalikām. Atvilkāmies mājās, sakopām visu un likāmies gulēt.
korintes apciemojumu noslēdzām ar vēl vienu deju filmu - Honey, bet šīs jau bija citas dejas. (Arī smuka filma.)
Mūsu apņemšanās: iet mācīties
dejot, iet uz jogu un, tiklīdz paliks astoņpadsmit - iet dejot uz
klubiem. Un tad bija doma -> līdz tam jāgaida pusgads..fak. FAK!
Bet bija tiešām, tiešām ļoti labi. Man patika. Tas nekas, ka nebija Līgo noskaņas.
Un varu vēlreiz ar prieku teikt, ka pohas man ir sveša lieta!
Garastāvoklis:: drusciņ saguris,bet labs
|
|
|
|
Sviesta Ciba |