|
|
|
Jūnijs 15., 2004
13:07
Neskatoties uz manu melanholisko dabu, nav manā garā ilgi skumt par
kaut ko. Nedaudz pagrimt depresijā, paškroboties, pāris stundas ienīst
šo negodīgo pasauli, ļauties nostaļģijai, izdzert tasi kafijas,
apkopot domas, saprast, ka tas viss ir stulbi, nospļauties par vīriešu
dzimumu, smejoties apsvērt iespēju kļūt par lezbieti, ieraudzīt smuka
aktiera pikčerīti, papriecāties par to, par viņu, par sevi un atklāt,
ka klausos Mensonu.
Laba mūzika spēj dziedēt visu. (Izrādās, ka daudz kas no tā, ko klausos
skaitās Darkwave\Gothic žanrs.) Vakar satiku mIRCā vienu
cilvēciņu, kurš bija tik laipns, ka atļāva man parakāties savā mūzikas
arhīvā. Saraksta beigas gan vēl tālu, un nebūtu arī slikti, ja tās
dziesmiņas pumpētos nedaudz ātrāk. Īsāk sakot, es tagad nokaujos ar bezdarbību.
Kurš ir atbildīgs par šito nekam nederīgo laiku? Pat negribas spert kāju no mājas ārā.
Mūzika: Marilyn Manson - Redeemer
|
16:30 - bezkauņas.
Nācu uz darbu, satiku draugu. Pirksti niez to vārdu likt pēdiņās. Viņš man tā pajautā:
- A tu matus gadījumā nevēlies apgriezt?
- [uzburu smaidu] [iztēlē apspriežu iespēju viņam kaut ko nogriezt]
- Un nokrāsot? [tipa ar zemtekstu -> izbalināt]
- Nē.
Kretīns. Lai meklē sev citu idioti.
|
18:04 - Cruz.
Nu tad tiximies piektdien.
Hmm...tikai viens jautājums. Man braukt uz Bausku Jāņus svinēt?
[vai arī kādam ir labākas idejas?]
Mūzika: Tristesse De La Lne - A Heart Whose Love Is Innocent
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |