|
Maijs 9., 2004
11:01 Laiks skrien tik ātri.. Paskatos vecos klipus un atceros, kāda sīka
pugala gorohovaja biju.
Un tomēr ir tā, ka šķiet, citi ir tik kārtīgi,
viņiem viss vienmēr ir tieši tā, kā vajag, nekad viņi nenonāk
apkaunojošās situācijās, vienmēr zina, kā rīkoties, vienmēr pieņem
pareizos lēmumus, nekad neaplīp ar spalvām, un nekad nemokās ar
mazvērtības kompleksiem..
Tas nemaz nav tas, ko gribēju teikt. Patiesībā bija tā, ka es ieraudzīju vienu klipu, un atkal sāku...sapņot.
Jauna vasara nāk, bet es atceros visu, kas bijis pagājšvasar. Nez kāda būs šī? Pēdējā vasara.
Mūzika: Missy Elliot - The Rain
|
11:49 - "Vīriešiem mīlestība iet caur vēderu"? Tad es būšu vecmeita. H*j*!* Es taču pati sevi noindēšu! Gribēju cept pankūkas.. jau tiku līdz tam mirklim, kad mīklai jāpieber cukurs, kad atklāju, ka mājās nav cukura! Tikai kubiciņos.. :/ Mēģināju saberzt - bezcerīgs pasākums. Nu ok. Iemetu tos dažus kubiciņus olās un visu iebāzu mikrenē. Pakusa tikai drusciņ. Tagad ēdu to pankūku, kas, protams, ir piedegusi, turklāt - dažviet neciešami salda, citviet - bezgaršīga.. Bon apetit! Mūzika: Missy Elliot - For my People
|
13:40 - Esmu maita. Tā. Pati atcelšu draudzenes braukšanu pie manis. Negribu viņu vēl redzēt. Jāmācās.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |