Man ir tieksme visu analizeet. Kaapeec taa? un Kaapeec ne taa? un galu galaa Kaa tad iisti ir? Dziive buutu daudz vienkaarshaaka, ja nebuutu jaadomaa par visiem tiem siikumiem, par kuriem es domaaju. Bet es gribu par to domaat. Es nevaru nedomaat.

"We both know I'm not the one you need." Jaa, es to zinu. Un tagad mani tas vairs neuztrauc. Esmu atbriivojusi cilveeku no sevis. Shis cilveeks taadeelj neciesh. Un es arii ne. Taa tas dziivee notiek. Un diivaini - es tomeer celjos. Peec katra kritiena es celjos. Vismaz liidz shim...

Es izaicinu taas *!*!*!* debesis. Man ir plaana jacinja, neizturiigi apavi. Kur ir lietus? Kur ir negaiss?

Draudzene teica, ka es vinju shokeejot..Tas ir lieliski. Negaidiiti. Bet man jau patiik. Vai es vainiiga, ka mana attieksme var taa mainiities? Kaut kur lasiiju, ka paarmainjas notiek vienmeer. Katru dienu, katru nedeelju, katru meenesi. Patiesiibaa, es zinu, kur es to lasiiju. Kaapeec man ir tieksme noteelot, ka kaut ko neatceros, lai gan atceros ljoti labi? Saakot ar neveelamu cilveeku dzimshanas dienaam un beidzot ar miskastes izneshanu.

Kaapeec man tik biezhi ir sajuuta, ka es neesmu paredzeeta, lai dziivotu shajaa pasaulee?

Gribeetos tagad seedeet savaa terasiitee un dzert kafiju. Un mieriigi..ar baudu..uzpiipeet.. Ja to dari, tad dari ar baudu. Visu dari ar baudu.

Un galvenais (tu domaa, ka teikshu miili ar baudu? phe*!) dziivo ar baudu.