> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Aprīlis 21., 2011

f

13:47 un vienmēr šķiltavas mani pieviļ brīdī, kad es gribu tā graciozi to cigareti aizdedzināt, lai man nebūtu jāsasveicinās ar pretimnākošo, vai arī lai es varētu ignorēt aizmugurē ejošos. un tieši šodien tās šķiltavas mani vēl arī pamanījās pievilt tad, kad man šausmīgi gribējās uzpīpēt. skatos, pie bankomāta stāv meitene un pīpē. un kad jau biju tik tuvu, ka spēji aizgriezties prom vairs nebija variants (divi acu pāri pagriezti pret mani), pamanīju, ka viens acu pāris pieder džekam, kas man savulaik dikti patika un ar kuru es pamatskolas beigās kādas balles laikā stundām skūpstījos zem skolas ābelēm. viņš man iedeva šķiltavas, tās plastmasīgās, lillīgās. bet nokaunējusies jutos es. par ko? par to, ka toreiz viņš man tik ļoti patika, ka man bija vienalga, kādā vafelē viņš mani velk uz tām ābelēm.

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.