|
Februāris 14., 2011
f | 21:30 - : cik labi, ka neesmu kinokritiķe bet tomēr ir tām franču filmām tāds diezgan izteiksmīgs gars, ne tikai citāds kā citiem, bet tāds diezgan specifisks, kam es nespēju vēl īsti uzlikt pirkstu, bet tas nekas, gan jau kādreiz. pagājšnedēļ krievu satelīts mani priecēja ar l'arnacoeur, bet šonedēļ - ar largo winch. pirmajā bija romaņķika, šite vairāk uz piedzīvojumiem velk. pārgalvīgi varoņi bij' abās, jā, bet tā nav tā atšķirības zīme. vai ir tāds jēdziens kā franču humors? varbūt tur tā sāls. jo piektajā elementā un adelē arī bija. un pat tai filmā par frizieri, kur dzēra odekolonu vai ko tur, arī tur tas bija.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |