|
Novembris 3., 2010
f | 13:31 - : ķīmija, aye eju, tātad, domājot par to, kaut nu nevienu nesatiktu tai mazajā ceļa posmā no zobārsta līdz darbam, un pirms vēl es paspēju tā īsteni apsvērt, vai cīņā par paralizēto lūpu uzvarētu es vai tomēr stallone, tur jau viņš nāk - mans pamatskolas ķīmijas skolotājs! skolotājs, kurš mani izsauca katrā stundā un lielajā kontroldarbā pie tāfeles izsauca pirmo, tad, noteicis, lai miers virs zemes un cilvēkiem labs prāts, ielika man desmitnieku, tak manas nervu šūnas no stresa ap to laiku bija pieteikušas pilnīgu kapitulāciju. un tur nu viņš iet, un pirms vēl es paspēju pavērt mutes kaktiņu, vēl īsti nezinot, sveicināt vai ne - jo tak cik gadu jau aiztecējis, kā šis sāk teikt pirmais! nēn, nebija jau nekāds briesmonis, tīri glīts, patiesībā. un sieva viņam tāda pelēka pele, pasniedza mums bioloģiju. mūžīgā mistika, nesaprotu šito. nē, nu, neko, pagāja garām, tāds pats kā pamatskolā. pat sirmu matu nebija. nebūtu man katru stundu bijis jābaidās no izsaukšanas, gan jau būtu man krešs bijis.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |