|
Novembris 25., 2004
f | 13:27 Aj, karoče man ir depresija. Tūlīt iziešu uz ielas un paprasīšu kādam cigareti. es nevaru atmest. Nevaru, nevaru, nevaru. Es nevaru visu laiku rīt kaut kādas končas, lai nomāktu vēlmi iziet uzpīpēt. es nevaru visu laiku dzert tējas, kafijas un ūdeni. Ja manās rokās nonāks alkohols, es pietempšos kā pēdējā cūka, tas ir skaidrs kā diena. Man besī ārā, ka visu dienu sēžu mājās un nekā nedaru, nositu laiku pie kompjūtera, pati sevi sagruzu un..aij, da bļaģ, whatever.. Galvenais, ka es speciāli sev bojāju garastāvokli. Speciāli iedzenu sevi kompleksos. Speciāli lasu to, ko nevajag. Pat meklēju. Un tad, kad atrodu. Aj. Man tagad ir vajadzīga pilna pretīgākā šņabja pudele, tā lai es piedzeros līdz galīgai lupatai, izvemjos un iekrītu bezsamaņā uz trim dienām vismaz. Negribu es vairs nekādu pirti, negribu es neko. Nē, gribu, lai kāds mani riktīgi sapurina un iepļaukā, lai es beidzot nāku pie prāta un beidzu gvelzt visādas muļķības. Un ak dievs, kā es sevi varu izbesīt. Nekas, es izaugšu liela, kļūšu par aukstu zivi un nekā nejutīšu. Domāšu par nopietnām lietām, kā jau visi pieaugušie. Bet tagad es paceļu vidējo pirkstu pret JUMS, pret visiem tiem JUMS, kas tagad domā: ak tu mazā naivā muļķīte..
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |