|
Aprīlis 29., 2010
f | 18:12 notupos uz grīdas, lai saslēgu tumbiņas, un pēkšņi jūtu, kā man kaut kas pārskrien pār muguru. zem krekla. kaut kas liels. fiksi sāku locīties, kratīt kreklu un kratīties pati, lai to briesmoni dabūtu nost un ārā no pakrekles, un kad jau gandrīz biju to kreklu pa pusei novilkusi nost, man pie kājām kaut kas nokrita. matu gumija. ja līdz šim es vēl dažreiz mēdzu tās izmantot, tad tagad, simt punktu, NEKAD vairs. viss. un āmen.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |