|
Marts 29., 2010
f | 16:23 - : par dibeniem runājot es cik reizes saku - nu takš pieskati savu pēcpusi, cilvēk! cik reizes, a? skaits jau pazudis, cik reižu esmu to teikusi. un tā nu šodien, laimīga un priecīga par to, cik jauks laiks un darbs ir cauri, braukšu peldēties, putniņi čivina, saulīte spīd, aš griezties dejā, vai ne. skatos, priekšā pārītis iet, un tur čubinās kā īsteni mīlas balodīši, izskatījās tik mīlīgi, ka domās novēlēju šiem daudz laimes un lai izdodas,
un tad kā nu viņi sakoordinējās, vairs neatceros, bet pēkšņi meitene bija džekam uz muguras kukaragā un tur nu tā bija - viņas nepiesegtā pēcpuse visā krāšņumā.
pirmie pavasara plikdirši, cik romantiski, kronis.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |