> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Februāris 18., 2010

f

09:37 piedodiet, ar depresijām* es nemāku cīnīties, un, patiesībā, man jāsavācas visa mana drosme, lai stātos tai blakus. drosmes parasti pietiek pāris raundiem, un tad es tinos lapās. zaudētu cīņu, galu galā, varu saost pa gabalu, tikai ne vienmēr gribu to sev atzīt. ļoti iespējams, ka cilvēki, kas jūtas sūdīgi, grib mani nožmiegt, sak', ko tu man te stāsti, tu neko nesaproti, vot, kad tev pašai tā būs, tad tu redzēsi, ka nav nemaz tik viegli pateikt sev "stop"! un tad es ļauju, lai viņi paši cīnās ar saviem dēmōniem. citādi es ķeršos pie fiziskas ietekmēšanas līdzekļiem, jo, sakiet, ko gribiet, bet dažreiz nav nekā efektīvāka par normālu pļauku, lai cilvēks atver acis, izlien ārā no savas smadzenes un padomā racionāli. viss ir galvā! zīmējumā varēja būt smadzenes, nevis sirds, bet arī sirds, ja paklausās, nav pārāk tālu no patiesības. *par klīniskajām nerunāju

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.