|
Februāris 4., 2010
23:34 - : bez ievada. izdomājusies no visiem leņķiem par to, kas ir laiks, braucu autobusā un paskatījos pulkstenī. 21:22. pēc mirkļa paskatījos atkal. 21:22. tā vēl dažas reizes, līdz man kļuva neomulīgi, un es sāku vienkārši blenzt uz to pulksteni, acis nepamirkšķinot. joprojām 21:22. un tad es iedomājos, what if it's the end of time? joprojām 21:22. nē, tā taču nevar būt. es tikai pajokoju. bet ja nu tiešām kaut kāds paralēlais juniverss, un tagad laiks ies citā dimensijā? joprojām 21:22. pēc kādām piecām parasto mirstīgo minūtēm zaļie cipariņi nomainījās uz 21:23.
tas bija sen.
|
|
|
|
Sviesta Ciba |