> Jaunākais
> Arhivētais
> Draugi
> Par sevi

Janvāris 29., 2010

f

10:16 ģimenei jau nav ne vainas. vismaz ir kāds cilvēku bariņš, kas ir spiesti tev palīdzēt (nezinu gan, kāpēc tā, jo tā īsti spiests taču nav neviens, vai ne). nepaies ne piecdesmit gadu.. labi vēl, ka neteici "nepaspēsi ne ar aci pamirkšķināt" :) šādi gadījumi man liek apbrīnot un sajūsmināties par cilvēka dabu. vienā mirklī sparīgi aizstāt vienu ideju, līdz mainās sociālie, ekonomiskie, nez kādi tur apstākļi (izdevīgi kļūst kaut kas cits), un izrādās, ka patiesībā viņi jau sen zinājuši, ka PATIESĀ lietu kārtība ir citāda (tāda, kādu tagad sludina). lūk, lasu http://www.thevenusproject.com/ un cīnos ar visādām pretrunīgām domām. no vienas puses - bet kā? tas taču ir kaut kas neredzēts, kā gan var atmest visu to, kas ir bijis? no otras puses - bet varbūt tieši tādas domas bremzē attīstību un veicina mūsu sagrāvi? nu, es te tā ļoti poētiski izteicos, bet to laid gar ausīm :)

Read Comments

Reply

No:	Sviesta Ciba user Lietotājvārds: Parole: Iežurnalēties ar'?  Anonīms Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:	Tematā HTML ir aizliegts   Neformatēt automātiski:
Ziņa:	Gandrīz jau aizmirsu pateikt – šis lietotājs ir ieslēdzis IP adrešu noglabāšanu. Operatore Nr. 65.