|
|
|
Oktobris 8., 2004
18:41 - .the full story.
Tātad, vakar biju pie Slorpinoga, kā jau teicu. Patiesību sakot, man bija smagi uz viņu skatīties. Vecim 43. Viņai vēl 16. Viņš zīmējas manā un viņas priekšā kā jauns zēns. Staigā pa māju bez krekla. Apgalvo, ka viņam neesot vēdera, ka krociņas iemetoties tikai sēžot. Gandrīz vienmēr piemin naudu. Liek apjūsmot visas viņa sakolekcionētās figūriņas, nosauc tām cenu. Pasarg'dies', viņš taču tur mājās izrotātu Ziemassvētku eglīti! Pie sienām kalendāri, plakāti un bildītes ar kailu sieviešu attēliem. Mazs, lecīgs vīrietītis, kurš slavē sevi katrā iespējamā veidā. Unžēl man Skorpinoga skatoties, kā viņai ir jāložņā zem viņa tupeles. Viņš ne uz mirkli no viņas neatkāpjas. man bija jāstāsta par SAVU DZĪVI viņa klātbūtnē. var jau būt, ka savos 43 gados viņš ir labi saglabājies, bet. Uz mani tas neatstāj iespaidu. Es nespēju iztēloties, kā viņa ar viņu.. Man kļuva pretīgi jau no tā skata vien, kā viņš viņu noskūpstīja. Uzsvars uz noskūpstīja, nevis uz kā. Un nez vai būtu iespējams atrast vēl apspīlētākas džinsas.
Teikšu, kā bija. Es jutos apdraudēta. Man viņš nepatīk. Bet Skorpinogam teicu: Ja vien tu jūties laimīga...
Kamēr nebiju to visu redzējusi savām acīm, man šķita, ka es viņu saprotu, bet tagad..nesaprotu un negribu saprast. Viņš padarīs Skorpinogu par savu kalponi. Viņam tas sejā rakstīts.
Negribu tur vairs nekad atgriezties. Un draudzeni apgaismot man arī vairs nav spēka. A zīmogs...kā lai paskaidro..Viņam no katras ķermeņa šūnas strāvo kaut kas.. nemāku aprakstīt, bet.
Jūs man varētu kaut vai šauteni pie deniņiem pielikt, bet vienā telpā ar viņu divatā es nepaliktu.
Mūzika: Marilyn Manson - Deformography
|
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |
