|
Septembris 29., 2004
f | 20:23 Vecie labie laiki, kad varēja skraidīt pa mežu, spēlēt kariņus, tēlot,
ka pie ugunskura buries, ar kreisajām ragavām, plēvi vai tāpat vien, ar
biksēm, laisties ziemā no kalna, celt štābikus...Nu tas viss šķiet tik
tālu prom. Ne jau tāpēc, ka man tagad 18, nē. Tas jau tāpat sen ir
zudis. Tikai tagad ik pa laikam ar āmurīti iesit prātā doma, ka nav
vairs 17..
Un šitie vecie mūzikas gabali jāslēdz prom, citādi baigākā nostaļģija nāk virsū.
Gribu sēdēt zem siltas segas laukos, pie pussabrukušās virtuves plīts
un kopā ar tanti dzīt naglas zārkā, paklačoties un atcerēties vecos
labos laikus, kad zāle bija zaļāka, saule spožāka un debess zilāka...
Eh.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |