|
Oktobris 2., 2009
f | 23:56 vislabāk man patīk, ja cilvēks kaut ko runā, runā un tad pasaka kaut ko tādu, kas manās smadzenēs iededz visas lampiņas: "šito nedrīkst aizmirst!" un: "tas ir tik patiesi!" bet tas cilvēks tik runā un runā tālāk, un nemaz neapzinās, ka es pa to laiku jau esmu atradusi atlantīdu un podu ar zeltu varavīksnes galā.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |