|
Septembris 11., 2004
f | 23:50 Šodien satiku savas sen neredzētās draudzenes, par godu tam, ka divām
no viņām rīt būs vārdadienas. Svinējām šodien. Bija daudz patīkamāk,
nekā biju gaidījusi. Man gan nācās pārkāpt savus vārdus nedzeršu līdz
dzimenei, jo uz galda stāvēja tekila. Nebija ne vainas, ja kas. Vēlreiz
es nedzertu, bet tajā mirklī bija gana labs dzeršanai. Šmiga? Nē. Ne
smakas.
Sanāca gan tāda it kā pa jokam, it kā nopietna, vārdu apmaiņa ar brāļa
draugu vienu.. tu taču biji tievāka..un kur tavi blondie mati?..tu
tagad baigā metāliste?..tev pat mētelis melns!..
Cilvēki, cilvēki...pirms kaut ko sakiet, padomājiet varbūt, a? Nu, protams, jums jau pie kājas.
Pirms tam uzsūcu daudz enerģijas, vazājoties pa
graustiem..Sēdēt augstu augšā, kad saule jau riet, bet tomēr spīd tieši
acīs..Ar rokām aptver ceļus un sarunājies. Un klausies. Un vēro.
Skaisti...
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |