|
|
|
Aprīlis 24., 2004
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) f | 23:47 - Viss ir tik jauki. Un dzīve ir tik burvīga.
Labi. Es nomierinājos un pārmaiņas pēc padarbināju savas pelēkās šūniņas.
Es esmu tieši tāda pati kā citas. Un tas arī ir tas, kas mani tracina. Es Gribētu būt līdzsvarota personība, bet tā vietā es esmu pa gaisu pasista vvz, kas. Es esmu cilvēks ar zemu pašapziņu. Man vēl tik daudz jāmācās. Man vajadzētu paaugties. Man vajadzētu savaldīties. Un septiņpadsmit gados nav vajadzības pēc tā, ko tautā sauc par attiecībām. Visas manas problēmas nemaz nav problēmas. Tikai es pati esmu staigājoša problēma, bet nu - tas tā - kam negadās, vai ne? Un gan jau ir kaut kur nebūt kaut kāds nebūt radījums, kas mani mīl. Es viņu vienkārši vēl neesmu satikusi. Un negribu arī. Man ir jumts virs galvas, man ir kāds santīms kabatā, man ir, ko vilkt mugurā, man ir, ko ēst. Ko gan dzīvē vairāk varētu vajadzēt? Es taču esmu laimīgs cilvēks. Es esmu laimīgākais cilvēks pasaulē. Jo man taču ir viss.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |