|
Augusts 25., 2004
f | 16:27 - .dots.devējam.atdodas. [vismaz tas sliktais jau nu gan] Tagad varat rēkt par mani.
Paskatos pa pa logu - lietus līst. Bet uz pilsētu man jāiet, lietus vai
sniegs, vai saule, vai vējš. Uzvilku siltu džemperi, riktīgus apavus,
svārkus līdz zemei, paņēmu lietussargu un devos sastapties ar āra laiku
vaigu vaigā. Tajā mirklī arī noplaka visa drosme un frāze es jau neesmu no cukura
vēl nekad nebija likusies tik nepiemērota. Lietus vējš tik spēcīgā
kombinācijā, ka šķita, ja lietussargs būtu lielāks, es varētu pacelties
gaisā.
Saliju slapja līdz pēdējai vīlītei, nosalu tā, ka vairāk negribas, bet
vismaz visu nokārtoju. Ā, nē...vēstuli pastkastē aizmirsu
iemest...šaise..
Kurš vēl raksta vēstules ar roku? Ja uzrakstīt es vēl varu ātri, tad
vēstules nogādāšana līdz pasta kastei man parasti aizņem vismaz
mēnesi.. Un tas viss tikai tāpēc, ka māsīca nolēmusi uzsākt ar mani
saraksti...pa pastu..
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |