ir cilvēki, no kuru satikšanas es varu izvairīties, pat slēpjoties ap stūri.

viens no tiem ir mammas darba kolēģis,
kurš man vienmēr uzmācas ar jautājumiem par to, kad es precēšos un taisīšu bērnus.

otrs - mana pamatskolas angļu valodas skolotāja, kura, šitādu neražu, dzīvo tieši tajā mājā, kur ir darbs. 
viņa vienmēr man pieķeras pie rokas un nelaiž vaļā, jautājot, kā man klājas latgalē (nezinu, no kurienes viņai iedoma tāda radusies), kā man patīk mācīties un vienmēr stāsta par savu nežēlīgiem panākumiem bagāto meitu - mākslinieci.