|
|
|
Augusts 23., 2004
f | 21:17 Tikko piestūmu māgu ar vienkārši bezkaunīgi garšīgu, saldu un sulīgu
[vēl tagad pilna mute siekalām] arbūzu. Rets tas prieks man šovasar ir
bijis.
Atvilkos no kursiem un aizgājām abas ar tanti [negadījums ar pc ir
aizmirsts] uz veici un to lirlo smago veidojumu par abām atstiepām.
Viss bija tik ideāli, ka es brīnos, kā nesajutu, ka kaut kam noteikti
jānoiet greizi.
Bet protams.
Atbrauca mamma un jau ar pirmajiem soļiem sāka savu komandēšanas
mantru. Tādos mirkļos man gribas pokemoniski spiegt, ka es viņu nevaru
ciest.
Piedrāzt.
Vienkārši piedrāzt to visu.
-Beidz panikot, mam! Tulīt!
Kompi viņai vajagot.
|
Reply
|
|
|
|
|
Sviesta Ciba |