|
Augusts 23., 2004
f | 03:13 Es esmu nekam nederīgs psihologs. Es to zinu. Neņemiet ļaunā. Visi jau nevar būt tik talantīgi.
Šovakar man bija ļoti grūti vienai draudzenei, Skorpinogam, nepateikt
visu, ko domāju par viņu. Viņa pārvācas dzīvot pie kaut kāda bagāta
veča, kurš šamajai jau nopircis jaunas lupatas... lai domātu, ka no
viņas nekas netiks prasīts atpakaļ. Protams, es varētu piemiegt uz to
visu acis, bet tajā pat laikā, - nevaru vis. Jo tas skar arī mani.
Viņai tā ir priecīgā vēsts ~Es dzīvošu netālu no tevis!~ Es gan
tur nekādu labumu neredzu. Man riebjas klausīties cilvēkos, kas
iedomājas, ka visu zina labāk. Kas it kā tevī klausās, bet patiesībā
tikai gaida mirkli, kad varēs turpināt runāt par savām problēmām. Un
tāda ir Skorpinogs. Džekus viņa maina kā apakšveļu, bet jau dabūja no
tā ciest. Nez vai viņa ir pateikusi kaut ko par to savam jaunajam [varu
saderēt, atkal kkāds ap 40 gadiem] uzturētājam...
Un gluži tādu atklātu uz neredzēšanos es viņai nevaru pateikt. Bet vajadzētu gan.
.upd. Gulēt.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |