10:01 am
briesmīgie aukstumi :D
Pēkšņa atziņa, ka Brazīlijā takš šobrīd vasara. Un
viņi, brazīļi, nabadziņi še, Eiropas dienvidos, salst. Mans īso piedurkņu
krekliņš saulainajās dienās vnk biedē šos... nu kā tā var, nu kā tā var! Reiz
Lukas (brazīļu izcelsmes kursabiedrs, kurš retums piepalīdz ar vietējās valodas
saprašanu) ar šausmām acīs stāstīja, ka esot redzējis raidījumu, ka cilvēki iet
pirtī un uzreiz pēc tās lec !aukstā, ledainajā dīķī. Ārpāc, kā gan viņi
sirdstrieku nedabū! Tas esot bijis kaut kur Krievijā, bet reportieris, britu čalīts,
izdomājis pamēģināt to pašu, taču kļuva gandrīz vai zaļš aiz asām izjūtām :D
Kad atbildēju, ka ‘o, tas taču lieliski!!! Jo īpaši, ja arī sniegs apkārt
lielos daudzumos,’ Lukas attapties nevarēja ilgi :D
Taču ko nu tur brīnīties, ja lielākā daļa šamējo
nemaz nav redzējuši sniegu. Pat daži paziņas portugāļi nav tikuši nekad mūžā
izpikoties un izvārtīties kupenās.
Valsts svētki, manas valsts svētki
Šogad 18. novembris tāds mazliet nostalģisks, bet
ļoti tīkams padevies. Visu dienu staigāju ar piespraustu Latvija karodziņa
zīmīti un stāstīju portugāļiem, ka nu šī ir Latvijas svētku diena, par ko
šamējiem bija padaudz jautājumu. Prieks atbildēt un skaidrot. Vakarpusē
nelielās kursabiedru vakariņās gardais portugāļu šampanietis tika saskandināts
par Latviju, pie tam ar tīri precīzi izrunāto „Priekā!”. Kā arī viens no
kursabiedriem sāk pamazām apgūt latviešu valodu un pretī manam ‘olā!’ ir
‘sveika!’.
saldā smarža
Kastaņu dūmu, māju pelējuma un portvīna darītavu
smaržas – dažbrīd dzēlīgas, tomēr paliekošas atmiņā ilgtermiņā. Saldākais no
tām – rūgušu ogu aromāts... ja vien pats dzēriens smaržotu tāpat, bet laikam
jau labi, ka tā nava ;) Starp citu, par vīniem un vīniņiem, gardiem, danķigiem,
izciliem un dajebkādiem ir tāpat kā ar vietējo maizīti ilgstoši manām garšas
kārpiņām absolūti nepaciešami!
Māju pelējumu stāsts gan
trakāks, jo nu jau nenākas tālu iet, lai sajustu pilsētai tipisko smaciņu.
Brīvdienās mūsmājās ievācās sēnīte (pelējums) – abās guļamistabās zem logiem. Diezgan
draņķīga tā lieta: zaļa, pleķaina un rada sajūtu, itkā mana istaba būtu prusaku
apdzīvota... brrr, tur vēl nākas gulēt.
tur naktīs mēdz dejot
Ceļš ved augšup, gandrīz tā galā starp pussabrukušām kaimiņmājām ēka kā jau
tipiski portugāliska: cakainām flīzītēm un augstām, pašaurām durvīm –
Contagearte. Iekšā gan viss mazliet mazāk romantiski un vairāk nemierīgi –
divos stāvos, gaiteņos, dārzā un uz trepēm cilvēku drūzma, mūzika, dejas. Kad
pāri pusnaktij augšējā stāva grīda mēdz ļodzīties no dejotāju soļiem, un ne jau
kādiem nejaušiem, bet gan brazīļu un portugāļu mūzikas pavadītas salstas, tango
un daudzas man nezināmas kustības.
Erasmus laiks
Prāta vētra. Vakardienas trakums
Vēl vakardienas trakums
tepat ap mani vīd
Ir galvā tāds kā vakuums.
[..]
Tik dzirdu balsis vēl
sauc;
Tā gribas atbildēt, bet
nevaru,
Jo atkal esmu te – starp
debesīm un savām rētām,
Kur domās plosās likteņa
vējš.
Tas mani dzen un mani
mētā
Un reizēm pat uz pusēm
plēš
pēclietus burvīgums
Ziniet, mēdz būt tādas dienas kā šī, kad noguli
visu rītu, ārā joprojām līst un darīt negribas neko. Nākas sevi piespiest. Un
nu jau satuntuļojusies un ar lietussargu virs galvas esmu ārā no mājas. Tā kā
Anne (Covilhā iepazītā meitene) ir ciemos, tad jārāda viņai pilsētas labumi.
Bet ko tad aiz šīs lietus sienas var saskatīt. Nolemjam doties otrpus upes
portvīna darītavu meklējumos. Un tad notiek brīnumi, kas iespējami tikai dienās
kā šī, kārtīgi samirkstam, atrodam vienu no jaukākajām darītavām, nogaršojam pa
drusciņai no vairākiem vīniem, lietus norimst, izstaigājam mazās ieliņas,
tiekam pie garām maizītēm. Brīnos, cik gan maz ir vajadzīgs labam garastāvoklim. Lai pārstāj līt.
sadzejojumi
Ilgi kārotais mazis
sapnīts ielavīties kādā no dzejas vakariem, bet ne ta laika, ne ta cilvēku, ne
ta drosmes pietika. Porto pilsēta palīdz un atrod, proti, nekas nekur nav
jāmeklē, vnk viss notiek. Ar dzeju dažādās valodās, svecītēm un karstvīnuvīnu
krūzītēs. Patika, ilgtermiņā gan nebūtu šāda klubiņa pastāvīgā viese, taču
saujumā ar jaunām iepazīšanām, brazīļu daudzumu, itāļu vakariņām un dažiem
jauniegūtajiem draugiem visnotaļ labi pavadīts laiks.