Ezīša personīgā miglas ieleja

ir dīvaini klausīties, kā divas pasniedzējas diskutē par izmaiņām manā ārējā izskatā studiju laikā
bet ir patīkami, ka pasniedzējs atzīstas, ka ir pagalam vīlies, uzzinot, ka neklausīšos konkrēto kursu. tik patīkami, ka varētu teju vai apsvērt aiziet un papiedalīties kādās lekcijās :D

Rīt sākas skola.
Nevaru sagaidīt. :)

O. Vācietis. GAUJA

Kurš ūdens tā būtu smējies,
Ja to pasmeļ ar sauju?
Dievs bija iemīlējies,
Pasaulē laizdams Gauju.

Mana mūžīgā kaite.
Mana spalva un ota.
Vidzemes asinssaite.
Latvijas kaklarota...

Vārdus, cik grib, var sacīt,
Neīsts man liekas katrs.
Es ar aizsietām acīm
Apņemos tevi atrast

Starp visām Jeņisejām,
Starp visām Gangām un Elbām,
Pie visbaltākām dzejām
Un pie vismelnākā nelabā.

Un lai mūžīgi pastāv
Gaišums uz tavas sēres,
Rudzi uz tava krasta,
Asaras cilvēku bērēs.

Lai ļaužu kāzās ievas
Aizkūpas baltā sārtā!
Es to nelūdzu dievam.
Es to izlūdzos laikam.

Kādi tie dievi ir vecīši,
To jau tu zini pati.
Dievi raganas necieš.
Man tu, ragana, patīc.

Ne dievi, ne velni lai nezina,
Kas mūsu jūtām vārdā.
Bet, ja nu noķer un dedzina,
Tad – abus uz viena sārta!

Biju skolā.
Sadzēru ar pasniedzēju, kas pērn studentu balsojuma rezultātā ieguva titulu "Ziņģe par bailēm", jo viņš gadījās vienā kabinetā ar pasniedzēju, kas arī Ilze un ieaicināja pacienāties uz bijušo vārda dienu. Sadzēriens garšīgs un reizē smieklīgs.
Pasniedzēja, kas Ilze: "Pasniedzēj jums arī ieliet?"
Ziņģe par bailēm: (nepaceļot acis no sava rakstāmā) Nē, paldies. (uz brīdi tomēr paceļ skatienu) Ā, pag, šito gan jā!"
Saskandināju ar dekānu.
Saskandināju ar bijušo dekāni.

Pēdējie divi punkti nekas īpašs, vienkārši patīkami.

skaidrs mērķis?
apmātība?
mirklīga iedoma? (vai mirklis var ilgt gadu?)

kā lai saprot, kas no visa tas ir?

Laikam beidzot esmu atguvusies no sesijas un pirmssesijas un vispār perioda, kura sākums datējās, ar, ak dieniņ, uzrakstīts, kļūst teju baiss, decembra sākumu.
Indikators: Tīra virtuve (gandrīz), dzīvojamistaba (pavisam) un abas pārējās istabas (krietni tālāk par iesākts) un vēl viss kas skolai sadarīts.
Respektīvi ir tā sajūta, ka ir iekrāti jaunie spēki, ar kuriem mesties iekšā lietās, un kamēr nav mācību lietu, ir mājas lietas, kurās iemesties. Rīt spīduļos un laistīsies ka nu tikai!
Laistītos jau šodien, bet nu tas konvents bik traucē. :D

Nezinu, kas liek justies labāk - fakts, ka cilvēkiem, ar ko kopā vakar gājām cauri teorijām, eksāmenu izdevies nolikt labi, teicami un pat uz desmit (tātad, ja ne gāja labumā, tad vismaz veltīgas tās stundas nebija) vai šodien izlasītais Sartra nelabums.

Tev ir dzimšanas diena?
Nu moins.
Ja paveiksies, pēc gada būs atkal!

Man ir sabojājies internets.
Draugu sākumbildes vietā rādās avatars no cibas.
AT foruma ikonu vietā rādās draugu bildes no draugiem.

Un nelīdz ne restarts, ne Chrome reinstalls.
Ko darīt? (mainīt browseri, no no no)

godīgi sakot, nesaprotu, ko tai dāmai esmu nodarījusi, ka līdz galam neļaujot pateikt komentāru/jautājumu, viņa asi un konkrēti paziņo "jūsu teiktajā ir acīmredzams zināšanu trūkums par 19. gadsimta sociālo vēsturi" (nelepojos ar pārlieku sīku zināšanu tajā jomā, jā, bet mans komentārs bija psiholoģijas lauciņā drīzāk) tādā relatīvi publiskā vidē. nē, nu ko padarīsi vēstures doktoram un vēl profesoram, bet nu oh well. jātiek skaidrībā tuvākā pusotra gada laikā, citādi maģistrantūra būs interesants pasākums

pozitīvais fakts - esmu izaugusi savā apziņā tiktāl, ka pat publiski izteikta šāda kritika pēc būtības aizķeras prātā kā fakts par ko nedomāt, taču vairs neatstāj aizvainojuma sajūtu vai tamlīdzīgas emocijas, neatkarīgi no tā, vai bijusi pamatota vai nē.
tad nu domāju šobrīd par vēsturi un priecājos par šo atklājumu. :)

ja man mājās nebūtu kaķa, man jau būtu cepure :(

ohoho...
jaunā semestra lekciju saraksts fakultātes mērogā mani pozitīvi pārsteidza
ne tikai kursi (tiesa, ne KomZ 2. kursam, but still) tiek lasīti angliski, bet pie apvāršņa parādās arī vieslektori
nevis no kaimiņu Uni, bet tādi īsti, tādi, kuriem vārds nebeidzas ar latvisku galotni, bet uzvārdā ir pat y

es gan neesmu pētījusi iepriekšējo semestru sarakstus šajā ziņā, bet neatkarīgi no tā - aina patīkama
jāiet ka izsist sev spotiņu iekš viena 3. kursa priekšmeta. ja nu nākamgad cilvēks ar y vārdā vairs nepasniedz un tā
un patiesībā gribas vienkārši paklausīties lekcijas nevalodā :)

tikko uzsāku patiesi aizraujošu procesu - individuālā studiju plāna sastādīšanu
patīk!

jau no paša rīta atkal atgādinājās, cik forši ir pateikt paldies, ja ir par ko pateikt paldies
pašam laba sajūta un sajūta, ka arī tam otram tas varētu būt nozīmīgi un patīkami un iedvesmojoši
un ja vēl saņemas atbilde, kas apliecina - jā, tam otram tas ir bijis nozīmīgi, tad sajūta divkārt laba un smaids pa visu seju

turpināšu teikt paldies, ja būs par ko teikt
ir to vērts :)

nu ko.
pēdējais
jāsāk ka taisīties ceļā
vai vēl kādam ir gadījies likt eksāmenu otro reizi, pirmajā reizē nemaz neizkrītot?

cilvēks, kurš veselu semestri ir bijis kā aiz sienas un nepieejams, vienu desmit minūšu laikā ņem un atklājas kā tik ļoti radniecīga dvēsele
kā saka. labāk vēlāk nekā nekad
ir vairāk nekā patīkami ik pa laikam pārsteigt sevi, pamanot vēl un vēl vienu tādu radniecīgo tajā ļoti konkrētajā cilvēku kategorijā

vot kā lai tagad saprot, vai es gribu dušu un revidēt pēdējos materiālus pie galda sēžot vai tomēr vannu (atslābināšanās nolūkos) līdz ar to saīsinot revidēšanai atvēlēto laiku par kādu pusstundu

jā
pirmo reizi visā manā studiju pieredzē varu teikt, ka esmu sastapusi savu THE pasniedzēju
nevis tādu, kas māca, bet tādu, kas tā prasmīgi pasper virzienā uz vēlmi mācīties
tik žēl, ka nākamais kurss pie viņas dabūjams tikai maģistros

bet plānā ir kaut ko izdomāt :D

Labrīt no rīta!

Sesijas pirmā eksāmendiena. Rīts vēl agrs un nakts negulēta, toties ir šaušalīgi labā sajūta, jo THE nedēļas, proti, sesija, ir klāt.
Man patīk. Divi mēneši - janvāris un jūnijs, laikam ir mani mīļākie visā akadēmiskajā gadā.
Turklāt, ja šodienas brīnums uzrakstīsies labi (un uzrakstīsies, kur tad nu paliks), tad vispār vairs nekādu satraukumu - divos no trim atlikušajiem eksāmeniem var ņemt līdzi sagatavotos palīgmateriālus, bet trešais ir teorijas, kuras dievinu i bez visiem palīgmateriāliem.
Izbaudu procesu kā algu par labi padarītu darbu semestra garumā.

Un pa vidu mācīšanās procesam atcerējos, ka jānobuko vienreiz Bolzano biļetes.
Pabrīnījos, ka ir vēl lētās palikušas. Cerams, ka rīt arī vēl būs.
Ļoti gaidu tās februāra beigas. Man liekas, ka tā būs ļoti skaista un piepildīta nedēļa, vismaz atsauksmes no pirmā no workshopiem, kas bija decembrī, ir pozitīvas un iedvesmojošas.
Redzēs, ko rakstīs tie, kas janvāra beigās sabrauks Ungārijā.

Un mani joprojām sajūsmina iespēja izdzīvoties pa Alpu galvaspilsētu ar tik vien izdevumiem kā kaut ko ieēst. Jo lidmašīnas-vilcienus-viesnīcu apmaksā programma. (Un vēl joprojām mazais velniņš dīda - izkāp pa ceļam no vilciena, aizej paskaties uz Veronas balkoniņu)

īsi sakot, pēc sesijas meklēšu Itāļu sarunvalodas vārdnīcu. :)

Pēc apmēram desmit gadu pārtraukuma es zinu, ko atbildēt mammai, kad viņa man prasīs - ko gribi vārdadienā? :D