Ezīša personīgā miglas ieleja

un zinot, no cik dažādām pusēm nāk visas tās dāmas, kas vienotas zem trim krāsām, tikko ienāca prātā, cik interesants būtu vakars, kad katra nāktu ar kaut ko tieši savai pusei raksturīgu. šodien bija viena meitene, no kuras strāvot strāvoja lepnums par savu novadu, savu pusi.
man liekas, ka ja labi pacenstos, ikviena atrastu kaut ko, ar ko palepoties - skaista dziesma vai kaut skaista savu lauku māju ainava fotogrāfijā, vai kāds īpašs cilvēks no sava novada vai... un rīdzinieces, kas tiešām dzimušas un augušas te trijās paaudzēs arī notekti atrastu katra kaut ko savu interesantu. jautājums, vai censtos. bet ja pacenstos, man liekas, ka tas varētu būt viens skaisti pozitīvs vakars.