Ezīša personīgā miglas ieleja

Apmēram tagad paiet nedēļa, kopš Grietu, ietītu lupatiņā, paņēmu rokās un izgāju pa patversmītes durvīm.
Man vispār liekas, ka viņa ir paaugusies. Pēc skata līdzīgāka kaķim nevis kaķēnam.
Tas tāds šī rīta vērojums, bet varbūt pie vainas vienkārši ir fakts, ka mazliet miega trūkums.

Bet lielo istabu, ja labi grib, var škērsot trijos lēcienos, peles grabēšana ir forša skaņa un tad, kad veras durvis, tad ir jāiet sagaidīt.
Vannas istaba gan ir dīvaina vieta.

Murr murr murr...