Ezīša personīgā miglas ieleja

Tātad, viss plānojas uz 13. augustu. Skaists datums jaunas draudzības sākumam, lai gan man 13ie ir laimīgie datumi.
Būšu izgulējusies pēc lielā uzdevuma (kuru joprojām esmu apņēmusies izpildīt perfekti).
Būšu mazliet no visa atgājusi.
Kāpēc lai nedotos vienā skaistā izbraucienā ar riteni?

BRauciena gaitā beidzot iepazīšos ar cilvēku, kur kaut kādā mērā esmu apbrīnojusi jau labu laiku.
Par ko?
Par uzņēmību. Par izturību. Par to, ka pāris tūkstošiem ir viena interneta vietnīte, kur satikties un padalīties savos tik dažādajos viedokļos. Par neizsīkstošo pozitīvās enerģijas devu, kuru sajūt ikviens, kam ir kaut mazākā saistība ar šo cilvēku. Par spēju iedvest smaidu ik sejā, kas piemin viņa vārdu.

Šāds cilvēks draugu lokā ir vērtība. Tikai reizēm šie cilvēki paši sevi nenovērtē un līdz viņiem ir jāiet tāls ceļš, lai beidzot varētu pateikt tā tieši un neviltoti - čau, kā iet? - nebīstoties, ka tas varētu būt kas pārāk tiešs un atklāts, un šis vērtīgais cilvēks atkal sevī noslēgsies.

Vēl tikai viena bēda - un ja no Tūjas neizdodas atdabūt riteni?
Izdosies.
Jāizdodas.
Es gribu braukt tajā braucienā. Un Tūjā esošais galu galā ne tuvu nav vienīgais ritenis.