March 2015   01 02 03 04 05 06 07 08 09 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21 22 23 24 25 26 27 28 29 30 31

August 19th, 2009


Par kalvīti

Posted on 19.08.2009 at 19:44
Nē, nu visu ko var piedot un attaisnot.
A bet finansiālā iedzīvošanās uz drauga rēķina, manuprāt, pieskaitāma augstākā līmeņa un lielākā izmēra cūcībām.
Nu un, ka tā summa nav tik liela, lai nomirtu badā (bet tomēr pietiekami, lai vienas pusdienas sanāktu)? Nu un, ka draugs moš nepamanīs, ka esi mantiņu pircis ar atlaidīti, a bet atdodot eventuālajam īpašniekam nokās pilnu cenu? Nez, es parasti vēl iepriecinu savējos, sevišķi šodienas ķibeļkontekstos - re, palīdzēju ietaupīt.
Ok, viens ir lamāties uz kalvīšiem un šleseriem.
A ko iesākt, ja tāds kalvītis uzrodas tavu draugu pulkā (hmm, vai tiešām draugu?)?

Nu neko.
Žēli nopūšos un izsvītroju cilvēku no uzticamo personu saraksta.
Šodien laikam tādi laiki, kad teorētiski viss ir piedodams un attaisnojams, savukārt sirdsapziņas izslēgtas.

P.S. Naivi ceru, ka tā tomēr bija pārskatīšanās.
Diemžēl, pēdējā laika kontekstā - nebūtu pārsteigta, vien dziļi vīlusies, ja tā nebija pārskatīšanās.

Krāsainie iespaidi

Posted on 19.08.2009 at 19:57
Nu un jā.
Šodien gāju pa ielu, ieraudzīju vienu košmatainu sievišķi gados. Otrā ielas malā viņa bija, tātad mati bija ļoti koši, ja reiz ar velo braucot pamanīju.
Nē, nu uzdrīkstēšanās protams, ir laba, iespējams pat apsveicama lieta.

Bet tomēr man liekas, ka ar tādiem košmatiem un citām ārišķībām, sevišķi tik ļoti uzsverot un izrādot un akcentējot viņas, cilvēks pašapliecinās tiktāl, ciktāl nekā cita, ar ko pašapliecināties viņam nav.
(Man taču arī bija koši mati. Septītajā klasē uz sešām nedēļām. Tad atgriezos pie akadēmiskajiem sasniegumiem).
Un tad cilvēks pieaug, izdara kaut ko tādu, ar ko var lepoties arī ar cilvēcīgu matu krāsu staigājot, viņu tāpat pamana, seja izskatās līdzīga fotogrāfijai pasē, mati neizskatās pēc krāsotiem salmiem, nagi netraucē dzīvot... Un visi ir laimīgi (atskaitot ķīmīzeru ražotājus)

Previous Day  Next Day