Ezīša personīgā miglas ieleja

Nē, nu visu ko var piedot un attaisnot.
A bet finansiālā iedzīvošanās uz drauga rēķina, manuprāt, pieskaitāma augstākā līmeņa un lielākā izmēra cūcībām.
Nu un, ka tā summa nav tik liela, lai nomirtu badā (bet tomēr pietiekami, lai vienas pusdienas sanāktu)? Nu un, ka draugs moš nepamanīs, ka esi mantiņu pircis ar atlaidīti, a bet atdodot eventuālajam īpašniekam nokās pilnu cenu? Nez, es parasti vēl iepriecinu savējos, sevišķi šodienas ķibeļkontekstos - re, palīdzēju ietaupīt.
Ok, viens ir lamāties uz kalvīšiem un šleseriem.
A ko iesākt, ja tāds kalvītis uzrodas tavu draugu pulkā (hmm, vai tiešām draugu?)?

Nu neko.
Žēli nopūšos un izsvītroju cilvēku no uzticamo personu saraksta.
Šodien laikam tādi laiki, kad teorētiski viss ir piedodams un attaisnojams, savukārt sirdsapziņas izslēgtas.

P.S. Naivi ceru, ka tā tomēr bija pārskatīšanās.
Diemžēl, pēdējā laika kontekstā - nebūtu pārsteigta, vien dziļi vīlusies, ja tā nebija pārskatīšanās.