nekādi nevarēju saprast kāpēc man paliek slikti, galva griežās, un iekšas rauj uz augšu.
izrādās vējš visu laiku pūš nost uguni un gāze izplūdusi pa visu dzīvokli.
gribēju iedzert mezcal, bet, šādā stāvoklī nekāda bauda :(
vienkārši ģeniāls atklājums - ja uzvelk džemperi, kažociņu, biezās zeķes - paliek beidzot silti.
tūlīt vilkšu cimdus ;)
otrs ģeniālais atklājums - ja pieskarās ar pirkstiņiem pie karstas pannas, tie apdeg
naktī bija tik vājprātīgi saraustīts troksnis no bēniņiem un visu laiku bija bail, ka tik neatrauj māsai istabā logu vaļā, miegs nenāca, trūkos augšā. no guļammaisa izņēmu striķi un piesēju logu. tad īdz kādiem 5 - 5.30 lasīju Činaski un viņa sievietes, lai nogurdinātu sevi. ha! domā, ka lasot kaut ko tik aizraujošu var aizmigt?!
jā, bija auksts. dikti.
a ja palien zem segas un pūš elpu, tad tur apakšā ir silta pasaulīte, ja aizver acis pat zaļa.
gāju tā smuki ar zilu lielu lietussargu
pauks bladaukš
rokās vairs jocīgs kāts ar samocītiem taustekņiem un zilu lupatiņu, kas plivinās, kā baltais karogs padodoties
teicu savām skaistajām pavadonēm, ka sēta ap eks daiļo impēriju nebūs, ka vējš viņu nojauks un kad nācām atpakaļ es biju šokā jo nedomāju, ka pa to laiku, kamēr mēs jokojāmies šitādas lietas notiekās. tā ir kad neskatās ne TV un neklausās radiolu(hi hi)
bet bija jauki tā trijatā kā priedēm kāpā krustojuma vidū locīties un matus plivināt un ķert gaisu pie kā turēties. nabaga sēta, viņai nebija skaistas draudzenes pie kā turēties
← Previous day | (Calendar) | Next day → |