« previous entry | next entry »
Feb. 8., 2011 | 02:46 pm
noskaņojums: 
calm
"Spartacus: Blood and Sand".
Galīgi nepārdomāti no autoru puses uztaisīt tik nebaudāmu pirmo sēriju - labi, ka pēc tās noskatīšanās salasījos visādas kritiķu un cibotāju atsauksmes, kas solīja labāku turpinājumu, savādāk tālāk nebūtu skatījuse - nemaz neminēšu vēsturiskās nesakritības un brīžam klāt stāvošo absurdu (nevaru neatsaukties uz plikajiem romiešiem, kuru smuki iesauļotos puncīšus un noepilētās krūtažas nesaldē putuplasta sniedziņš), kur nu briesmīgo fōna datorgrafiku - brīžam likās, ka visa seriāla naudiņa ieguldīta smukajās asinīs.
Vīri tika ļoti ideālistiski atrādīti - visi tādi ne tikai smuki un muskuļoti, bet arī dikti mīloši un pārāk uzticīgi (ak, par stereotipiski perfekto vīrieti Spartaku nemaz nerunājot - kura sieviete tādu vīru nevēlētos), bet dāmas, oi, oi kādas lapsiņas - smukas, gudras, bet cik nelietīgas, atriebīgas un sekskārīgas.
Galīgi nepārdomāti no autoru puses uztaisīt tik nebaudāmu pirmo sēriju - labi, ka pēc tās noskatīšanās salasījos visādas kritiķu un cibotāju atsauksmes, kas solīja labāku turpinājumu, savādāk tālāk nebūtu skatījuse - nemaz neminēšu vēsturiskās nesakritības un brīžam klāt stāvošo absurdu (nevaru neatsaukties uz plikajiem romiešiem, kuru smuki iesauļotos puncīšus un noepilētās krūtažas nesaldē putuplasta sniedziņš), kur nu briesmīgo fōna datorgrafiku - brīžam likās, ka visa seriāla naudiņa ieguldīta smukajās asinīs.
Vīri tika ļoti ideālistiski atrādīti - visi tādi ne tikai smuki un muskuļoti, bet arī dikti mīloši un pārāk uzticīgi (ak, par stereotipiski perfekto vīrieti Spartaku nemaz nerunājot - kura sieviete tādu vīru nevēlētos), bet dāmas, oi, oi kādas lapsiņas - smukas, gudras, bet cik nelietīgas, atriebīgas un sekskārīgas.