Mežģīnes - mmm ... Agonija

Vai maz var būt mokošāks pasākums -
kad pāris dienas gandrīz nonstopā sēdēts drukājot kursa projektu,
kad nenovēršami tuvojas nodošanas datums...
atrubās portatīvā vielmaiņas galvenais posms, proti, elektrība...

Turpmākā stunda, a varbūt pusotra, paiet lēni un mokoši -
steidzīgi trīcošām rokām cenšos pabeigt iesākto rindkopu, kamēr
laiku pa laikam skatiens aizplūst uz baterijas indikatora pusi,
kur kompis rāda dzīvības esences atlikušo daudzumu...

Galveenā doma - bļin, nepaspēšu.... a ko lai šonakt dara?

Fū, nu tas murgs ir garām... rutīna....