Pāris stundas ieguldīju, lai pārvietotu visu no vecā datora uz šo. Vismīļāko. Negantnieku. Tagad sajutu šo kā savējo. Pirms tam tikai bijām paspieduši viens otram roku, tagad viņš man atklāj savus noslēpumus..

Sāku domāt, ka par daudz raizējos un visu ķidāju.

Atkal rakstu kaut ko sīku un nenozīmīgu, neko neizsakošu.. Vatbūt tādēļ, ka viss lielais un svarīgais šeit vienkārši neietiplst.. varbūt jāsāk pierast, šeit vēl nejūtos kā mājās..



bail no rītdienas.

nebija, kā vajag.

kad pulkstens
rādīja 22.30, sākām dzert tekilu. nervi izšķīda un nokrita zemē.


gulēšu un sapņošu. redzēšu dzeltenu tulpju lauku. redzēšu to, ko mēdz saukt par mīlestību.

ilgojos vēl vairāk..

Esmu pieslēgusies svešam netam. Mazliet jāpagaida, drīz nopirkšu rūteri un pārstāšu mocīt nezināmo labvēli, kurš nav bijis tik apķērīgs vai informēts, lai uzliktu savam bezvadniekam paroli..

joprojām daudz domāju par to vakaru. par to, ka kopš augusta ir pagājis tik ilgs laiks, bet tikai šobrīd mana sirds sāk mosties. varbūt tā nemaz nav sirds, tikai muļķīgas iedomas. es pat vairs nezinu, kā būtu labāk. šķiet, ka šobrīd viss ir diezgan greizi.

katrā ziņā traki žēl. smaga sirds, skatoties uz tiem laimīgajiem.. tiem, kas iemīlējušies.. ir prieks, jo laimīgi cilvēki tikai ražo vēl lielāku laimi un izstaro to... bet nav iespējams nedomāt par savu dzīvi un sirds tukšumu. vai nepareizi aizpildīto tukšumu.

tik ļoti muļķīgi ir noticis.. varbūt jāpārstāj prātot.. jāļaujas.. notiks šā vai tā. varbūt būs slikti, varbūt sāpēs.. bet kāds zina, kā visam jānotiek.. nav vērts kliegt un spirināties pretī. jāskatās acīs tai patiesībai.


smagums velk pie zemes..

Nu ir auzas.

Pēc ideālās 5dienas nakts(par mazajiem melnumiņiem esmu jau aizmirsusi) bija VAREN grūti piecelties un doties uz darbu. galva - nē. No rīta visi vēl jautrā prātā, saimniece guļ, mēs visu sakopjam un dodamies savās gaitās.

Burvīgais rīts atspirdzināja, sajutos tik laimīga uz mazu brīdi..

Esmu darbā stundu par agru, savedu sevi kārtībā un dzeru kafiju. Vineta šodien mans biedrs, par to liels prieks.

Viena no pēdējā laikā labākajām darbadienām, viss izdodas veikli, cilveku daudz, bet šuviena nav, prāts arī mierīgs, esmu laipna un ar visu apmierināta.

Pats vakars gan nebija tik pozitīvs.. sirds sāpēja, vērojot un klausoties.. runājot un klusējot. Apjukums. Vēlāk skumjas.. smeldz iekšā. Riebīgi.. Nevaru pat pastāstīt..

Ar smagu sirdi dodos mājās. Miegs dziedē. Svaigais gaiss. Man šķiet, jūtu pavasari..

Atceros pēdejā ieraksta pēdejo rindiņu. ka tik nedabūju, ko vēlējos.. bet vēlējos taču..

kad bija tas lūzuma punkts? kad sāka izplesties tā ļaunuma sakne? es nepamanīju. piedzīvoju, bet nepamanīju. dažbrīd ir dzīvnieciskas, instinktīvas bailes dzīvot šajā gadsimtā. gaidīt turpmāko.

jāsaspiež smadzeņu arhīvs. jāizmet visi mēsli. bet pirmkārt.. jāatšķir mēsli no lietderīgā, nepieciešamā. reizēm abi ir pārāk līdzīgi.

varbūt esmu apmierināta, ka man ir šis darbs, bet cilvēciski.. lielās dozās tas ir kaitīgi un neatgriezeniski. un tomēr. labo ir vairāk. ļaunie vēl nespēj pārvarēt to robežlīniju. urķēties un plūst cilvēkos. sasodīti aizraujoši. līdz kādam mirklim. kad vairs kājas nenes ķermeni un prāts ir atdalījies. pielipis pie paplātes vai iekritis kasē.



un pienāks rītdiena. saulaina diena. celšos ar mierīgu sirdi, priecīgām sajūtām.. rīt īpaša diena. īpaši notikumi. nepiedzīvoti..


bet gribas mīlēt.

mājās esmu es. inversija līdz ar mani. mēs tagad esam draudzenes.

pār un ap un iz strādājos darbā. rīt 3. garā diena pēc kārtas. kādu tas interesē? nē. kājas ļoti deg. svilst un dilst.

Tagad miegu. 12 h. Tagad prom uz siltajām zemēm. no quiero ir a trabajar manana. pff?? kur ir manas palīgzīmes? jādabū programma. atceries!

nespēju iedomāties.. vienkārši nespēju iedomāties to, kas sekos tālāk.. sākot ar 5. februāri. nedomāt, neatcerēties, neparedzēt, nedzīvot nākotnē. tikai tagad. šajā mirklī, šajā sekundes simtdaļā. ar tīru sirdi. ar prātu.

jopcik.


vēderā burbuļo no Sangrijas. Tāds tīkams kaķa laiskums.. Prāta tukšums un sirds pārpilnība. Tik ļoti sāka pietrūkt vecās rakstāmvietas, ka nācās izveidot jaunu. Atkal jāpierod pie jaunās kartības nekartībā, jāiemacās apieties ar šo visu, jāmācās veidot kaut ko pašai savu. Kaut ko neredzami dzirdamu, tik tikko sajūtamu.

Pastāvēs, kas mainīsies? Lai nu tā būtu.