Nu ir auzas.

Pēc ideālās 5dienas nakts(par mazajiem melnumiņiem esmu jau aizmirsusi) bija VAREN grūti piecelties un doties uz darbu. galva - nē. No rīta visi vēl jautrā prātā, saimniece guļ, mēs visu sakopjam un dodamies savās gaitās.

Burvīgais rīts atspirdzināja, sajutos tik laimīga uz mazu brīdi..

Esmu darbā stundu par agru, savedu sevi kārtībā un dzeru kafiju. Vineta šodien mans biedrs, par to liels prieks.

Viena no pēdējā laikā labākajām darbadienām, viss izdodas veikli, cilveku daudz, bet šuviena nav, prāts arī mierīgs, esmu laipna un ar visu apmierināta.

Pats vakars gan nebija tik pozitīvs.. sirds sāpēja, vērojot un klausoties.. runājot un klusējot. Apjukums. Vēlāk skumjas.. smeldz iekšā. Riebīgi.. Nevaru pat pastāstīt..

Ar smagu sirdi dodos mājās. Miegs dziedē. Svaigais gaiss. Man šķiet, jūtu pavasari..

Atceros pēdejā ieraksta pēdejo rindiņu. ka tik nedabūju, ko vēlējos.. bet vēlējos taču..