opā lillā, paldies, šķiet, ka šo nebiju dzirdējusi.

ikdienā klausos pavisam, pavisam citādu mūziku, bet ir tādi reti un skaisti brīži, kad tikai Šopēns šķiet kā vienīgais mierinājums un glābiņš.

tas itin savādi, ja neesi dzirdējusi. vismaz to fragmentu, ko komēdijās spēlē bērēs.

tik ar to šī sonāta neaprobežojas.

man visvairāk patīk drūmā fragmenta pacelšana dominantes mažorā un tā gāzšanās atpakaļ. kāpinājums un tā pāreja uz kopsavilkumu.

arī man vienīgais mierinājums un glābiņš. tik tos brīžus nezinu vai par skaistiem nosaukt. vēl mazāk - retiem.