| 7:59a |
Es nezinu, vai ir jēga vēl rakstīt cibā. Kad sākās kovids, bija ļoti nomācošs periods, kad lielas gudru cilvēku masas noraidīja zinātni. Es jau saprotu, ka mēs visi ikdienā nevaram savus lēmumus 100% balstīt uz zinātni. Tas, ko es ēdu, cik daudz kustos utt., tā ir vienkārši dzīve – vēlmju, gribasspēka, iespēju, attiecību mistrojums. Reizēm kā sanāk, tā ir. Tomēr ir lietas, kur mēs savu attieksmi varam vairāk balstīt zinātnē, piemēram, pandēmijas laikos. Un tas bija tik sāpīgi, kad panikas dēļ reti kurš uz to bija spējīgs. Turklāt tas nebija tika nevainīgas izvēles jautājums – visi mēģinājumi uzspiest mājsēdes reāli noveda pie vairāk nāvju nekā Zviedrijā, turklāt pie apmēram vienādas mirstības tieši no paša kovida.
Citā gadījumā, kad sākās diskusijas par pubertātes blokatoriem nepilngadīgajiem, zinātne diezgan ātri kļuva skaidra. Tad labi izgaismojās tie, kuri principā noraida zinātni, un seko tikai ideoloģiskajiem apsvērumiem. Šis gan man ir personīgi mazāk svarīgi, jo nav saistības ar šādām lietām dzīvē.
Bet tagad šķiet varētu sākties pozitīvais zinātnes “zelta” laikmets jeb Īlona ēra. Daudzas pretzinātnes atjēdzīgo (woke) komandas būs noliktas pie vietas. Labāka sekošana zinātnei nodrošinās arī labāku ekonomikas attīstību un izaugsmi, un labāku dzīves līmeni visiem. Es jau tviterī pamanīju, ka atjēdzīgie raud, ka sliktā cilvēka atbalstītāji izaugsmes dēļ ir nodevuši mūsu vērtības. Man gan šķiet, ka izaugsme ir viena no būtiskākajām rietumu sabiedrības vērtībām. Tikai diktatori vēlas paturēt tautu nabadzībā, lai varētu pār to valdīt. Ikvienam cilvēkam pienākas cieņa dzīvot labos apstākļos, kas bez labas izaugsmes nav iespējams. |