| 8:48a |
Miris Daniels Kānemans, kurš pētīja, kā cilvēki pieņem ekonomiskas dabas lēmumus, un secināja, ka tas bieži nenotiek racionāli, bet uz impulsīvu emociju pamata. RIP.
Kovidhistērija ir lielisks piemērs.
No kovida laika es atceros ieteikumu instalēt mobilā telefona lietotni, kas reģistrētu visus cilvēku kontaktus un brīdinātu, ka jāievēro karantīna, ja kādam no šiem kontaktiem tiek konstatēta kovida infekcija.
Es pēc dabas esmu eksperimentētājs, tāpēc ieteicu to, lai gan nebija nekādu pierādījumu, ka tā darbojas. Es gan personīgi nekad šādu lietotni nebiju instalējis. UK bija solīts, ka šī funkcionalitāte tiks iestrādāta NHS lietotnē, bet Google un Apple to neļāva, jo teica, ka tas pārkāps cilvēku privātumu.
Kas tehniski bija pareizi, bet tai pašā laikā arī augstākā ironija, jo cilvēki citās valstīs, bet ne UK, zaudēja savas tiesības uz privātumu, kad bija jāsaņem kovida vakcīna, lai nezaudētu darbu, varētu ceļot un pat iepirkties.
Bet tagad par apstākļiem, kāpēc šāda lietotne izrādījās bezjēdzīga:
1) grūti definēt, kas ir kontakts. Cilvēkam, kas stāvēja pieturā, kontakti bija visi, kas sēdēja autobusā, kurš pabrauca garām pieturai.
2) kontaktu skaits var būt pārāk liels, ka izsekošanai vairs nav nozīmes – piemēram, pārdevējs veikalā kontaktējas ar simtiem vai tūkstošiem cilvēku katru dienu.
3) kovida infekciozais periods un uzņēmība var būt ļoti heterogēna (atšķirīga). Modelēšanā rodas pārāk lieli ticamības intervāli, ka nevar izveidot jēgpilnu rīcības plānu.
4) cilvēki nav uzticami, var izdzēst lietotni, var neievērot norādījumus izolēties utt.
Visi šie argumenti tieši tāpat attiecas arī uz citiem pasākumiem, piemēram, maskām. Tāpēc masku efektivitāte reālajā dzīvē bija tieši tikpat efektīva kā šī lietotne un ļoti atšķīrās no laboratorijas apstākļiem. Tāpēc vēl mazāk bija saprotams lielais spiediens noteikt masku lietošanu kā obligātu, bet ne mobilā telefona lietotnes lietošanu. Abiem līdzekļiem ir apmēram vienāda efektivitāte, bet lietotne ir daudz mazāk traucējoša.
Varbūt tieši tajā ir sāls – masku lietošana rada lielāku nepatiku, tāpēc tā bija jāuzspiež, jo kovidhistērija dziļi emocionāli ir balstīta uz nepatiku pret citiem cilvēkiem. Tika uzsvērts, ka kovids izplatās cilvēku bezatbildības dēļ, vai ka Zviedrijas modelis mums neder, jo mūsu cilvēki ir pilnīgi bezatbildīgi. Patiesībā zemākas kultūras cilvēki Zviedrijā ir tikpat bezatbildīgi kā Latvijā, varbūt pat vēl bezatbildīgāki. Šeit tikai parādījās politikas izstrādātāju aizvainojums pret cilvēkiem un nedaudz vēlme atriebties ar nevajadzīgiem masku mandātiem. Es atceros, ka viens no viņiem bija Dr. Roberts Fūrmanis. Viņš ir labs ārsts, bet kā cilvēks ir skarbs un bieži nevajadzīgi rupjš pret cilvēkiem. |