| 10:19a |
Kā laiki mainās. Šie ir raksti, par kuriem mani cibā lamāja visādiem vārdiem un pat nosauca par psihopātu un fašistu ideju atbalstītāju. Šodien tie ir Guardian vēstījums. Tagad mani uzskati ir garlaicīgi un meinstrīma līmenī. Tikai atcerēsimies, ka tie nav mani uzskati, kas ir mainījušies, bet meinstrīma. Man īpaši nozīmīgi šajā rakstā likās šis: Babies and children appear to have suffered developmental setbacks due to lengthy periods of isolation. Access to healthcare continues to be affected. Older people, who needed protecting most from Covid, were also uniquely vulnerable to the effects of physical inactivity.Bērniem no ilgās izolācijas ir acīmredzami kavējusies attīstība. Piekļuve veselības aprūpei joprojām ir traucēta. Seniori, kuriem visvairāk bija vajadzīga aizsardzība no kovida, arī ir īpaši cietuši no fiziskās neaktivitātes. Šie apsvērumi par sekām, kuras jau iepriekš varēja paredzēt, arī bija iemesls, kāpēc Zviedrija izvēlējās daudz mazāk ierobežojošus aizsardzības pasākumus. |
| 12:39p |
Nebiju domājis, ka tas varētu būt tik kontroversiāli.
Bet tieši tā arī ir. Cilvēkiem nav jēgas lasīt zinātniskos rakstus, kas neskar viņu jomu. Protams, aizliegts tas nav, bet ja tev nav īpaši dziļu zināšanu kādā jomā, tu nezini tajā lietoto terminoloģiju vai jomas pamatprincipus un tev nav pietiekami daudz laika, lai to visu noskaidrotu, tad tu nesapratīsi, kas tajā ir teikts. Vieni un tie paši vārdi zinātnē var būt lietoti ar pavisam citu nozīmi. Katrā zinātnes jomā tiem var būt citāda nozīme.
Tikpat labi mēs katrs varētu izvērtēt avota datus, piemēram, VAERS un izdarīt maldīgus secinājumus. Kamēr realitātē katru zinoto gadījumu dziļi izpēta speciālistu komanda un pēc tam apstrādā statistiķi un tad uzraksta secinājumus. Un pat šie secinājumi var izrādīties nepareizi, jo ir bijusi kāda sistēmiska kļūda.
Dažreiz pat vienā jomā strādājošie var nezināt nedaudz attālinātas lietas. Tie, kas laboratorijā pēta šūnu kultūras, var neko nezināt par sava atklājuma nozīmi reālajā dzīvē un to ietekmi uz sabiedrības veselību. Te ir klasiska problēma – kļūst skaidrs, ka ilgais kovids nav nekas īpašs salīdzinot ar gripu un citām respiratorām slimībām. Tas šokējošais zinātniskais raksts par BBB bojājumu kovida dēļ, kas veikts laboratorijā, jau neko nepasaka par reālās dzīves situāciju.
Vēl klasiskāks piemērs būtu ivermektīna piekritēji. Ja tu netērēsi laiki, lai izlasītu viņu citētos 50 pētījumus par ivermektīna efektivitāti, kas pat jomas speciālistam varētu aizņemt vairākas nedēļas, tad tu neesi apgāzis viņu pierādījumus, vai ne! Šim vajadzētu būt kādam nosaukumam par loģikas kļūdu!
Tomēr, kad es salīdzinu antivax ar viņu oponentiem, es nenozākāju šos oponentus. Es vairāk aicinu nedomāt pārāk slikti par antivax. Viņu centieni ir labi, bet diemžēl viņi nespēj pietiekami iedziļināties šajos jautājumos. |