Laba analīze, kāpēc Pakistānas ekonomika buksē:
https://www.dawn.com/news/amp/1801218Pakistāna ir ļoti nabadzīga valsts. Ar pareizu pieeju tai varētu būt lielas izaugsmes iespējas un izraut miljoniem cilvēku no nabadzības, līdzīgi kā tas notiek Ķīnā vai Indijā. Bet Pakistānā tas īsti nenotiek. Kāpēc?
No raksta varu atsijāt galvenos iemeslus:
1)
subsīdijas mazajām lauku saimniecībām, kas ir mazefektīvas, un valsts fiksētas cenas, kas ļauj tām izdzīvot ar lielu roku darbu, bet bremzē modernizāciju.Tas būtībā nozīmē, ka vajag vairāk kapitālisma un brīvā tirgus, lai cik tas sāpīgi nebūtu.
2)
augstās elektrības cenas atjaunojamo elektrības ražošanas avotu dēļ.Šis ir negaidīti, jo zaļie taču visiem stāstīja, ka atjaunojamie avoti (saules paneļi, vēja ģeneratori) ir pat lētāki nekā tradicionālie. Patiesībā jau nē, to kopējās izmaksas nav lētākas, un domāju, ka Pakistāna ir cietusi no šiem “viedajiem” rietumu konsultantiem, kuri ir eksperimentējuši uz pakistāniešu rēķina.
3)
Neefektīvo valsts uzņēmumu darbība.Rakstā arī paskaidrots, ka tas ir elites korupcijas dēļ, kura nosūc visu peļņu, kamer nabadzīgie kļūst vēl nabadzīgāki. Ieteiktais risinājums ir lielāks progresīvais nodoklis un birokrātijas samazināšana. Šis nav kontroversiāli, lai gan arī starp rietumniekiem būs, kas iebildīs pret progresīvo nodokli.
Ir interesanti vērot, ka arī Latvija pēc PSRS sabrukuma izgāja cauri kaut kam līdzīgam. Sākumā bija zemnieku nacionālromantisms – mums nevajag rūpniecību, bet būsim zaļi zemnieki-viensētnieki. Tad bija rietumu konsultanti, kas patiesībā vairāk domāja par “prihvatizāciju” un peļņas nosūkšanu, gremdējot nabadzībā vienkāršo tautu, kurai uz ausīm tika kārti makaroni, ka jebkāds progresīvais nodoklis ir “atgriešanās pie sociālisma”.
Par laimi Latvijā jau esam daļēji tikuši cauri šim posmam, bet vēl ir daudz darāmā.