| 7:34a |
Mani nesen cibā pārsteidza doma, ka viedokļus par politiku, zinātni un citām lietām šeit nedrīkst izteikt, jo tās ir pārāk augstas tēmas, par kurām drīkst izteikties tikai augstas klases speciālisti šajās lietās un tikai augsta līmeņa publikācijās.
Manuprāt, šāda doma ir jebkura diktatora slapjie sapņi – kas tu esi, lai spriestu par valsts politiku, attiecīgi komentētu notiekošos procesus un beigās vēl ietu uz vēlēšanām un balsotu par vienu vai otru politisko virzienu?
Daudzi iesācēju komentāri politikā būs primitīvi, bet ar laiku karstās diskusijās cilvēku izpratne pieaug. Galu galā vairums cilvēku spēj saprast, kāpēc ir vajadzīgi satiksmes noteikumi un pat jēdzīgi diskutēt, piemēram, par sodiem par ātruma pārsniegšanu. Viedokļu dažādība ir tikai apsveicama, jo tas norāda, ka cilvēki iedziļinās dažādās niansēs.
Varbūt tieši tas, ka cilvēki baidās domāt par lietām, kurās viņi nav speciālisti, traucē viņiem apgūt kaut ko jaunu? Daži šeit pārdzīvoja, ka bērni nespēj nolikt matemātikas eksāmenu. Varbūt šie bērni arī domā, ka viņiem absolūti nav nekādu dotību matemātikā, tāpēc izvairās vispār par to domāt. Vienīgais veids, kā viņi cenšas nolikt eksāmenu, ir ar piespiedu iekalšanu un kā obligātu smagu darbu.
Es vienmēr esmu piemērojis citu pieeju – mācīties ar interesi. Es ne vienmēr labi izpildīju mājasdarbus, pat matemātikā man ir bijušas sliktas atzīmes kontroldarbos, tomēr es vienmēr skrēju mācību vielai pa priekšu, lai izlasītu, kas, piemēram, ir logaritms, atvasinājums, diferenciālis utt. Ziniet, tās ir ārkārtīgi interesantas štelles, pat ja ne visai labi saprotu, kā tās praksē darbojas.
Nebaidieties no savas kompetences robežu pārkāpšanas un nedomājiet vispār par atzīmēm. Vislielākie panākumi dzīvē būs tur, kur jūs vadīs jūsu intereses. |
| 9:41a |
Tviterī bija frāze, ka Francijā nemierus rīko cilvēki, kurus Francija nav pietiekami mīlējusi. Grūti saprast, kas tiek domāts ar to, bet varbūt ar to ir domāta afirmatīvā jeb pozitīvā rīcība, kad pieņem universitātē vai darbā primāri pēc tā, kāda ir tava izcelsme un ādas krāsa, nevis spējas vai kvalifikācijas. Francijā tās nav bijis pietiekami. Nu, lūk, šajās dienās ASV satricināja Augstākās Tiesas lēmums, kas šo praksi pasludina par antikonstitucionālu. Ziņās netiek pieminēts, ka šo prasību tiesā iesniedza imigranti no Āzijas. Viņi ASV arī nav tikuši īpaši mīlēti. 2. pasaules kara laikā japāņi ASV tika likti koncentrācijas nometnēs tikai par to, ka ir japāņi. Aziāti ieguva tiesības uz ASV pilsonību tikai 1952. gadā. Tai pašā laikā universitātēs un citur pēc spējām vienmēr vadībā izvirzās tieši aziāti, apsteidzot gan vietējos, gan citas imigrantu grupas. Kur ir viņu panākumu noslēpums? Varbūt IQ atšķirības starp etniskajām grupām? Vai arī kultūras tradīcijas – aziātu bērni jau no bērnības tiek audzināti cītīgi mācīties un censties gūt sasniegumus dzīvē. Joku lapa Babylon Bee uzraksta, ka aziātu amerikāņi nosvin uzvaru augstākajā tiesā ar 5 minūšu mācību pārtraukumu. Komentētāji norāda, ka tas ir joks, jo aziāti nekad neatļautos tik ilgus mācību pārtraukumus :) Šodien joku ziņas ir patiesība un nopietnās ziņas ir joki :D |