veselības aprūpes darbinieku krīzes atrisinājums Es sāku lasīt īsus grāmatu
apskatus. Ļoti iesaku, pirms ķerties klāt visas grāmatas izlasīšanai, jo daudzas no tām nebūs interesantas.
Īpaši piesaistīja
Marka Britnela grāmata “Cilvēks: veselības aprūpes darbaspēka globālās krīzes atrisinājums”.
Pirms es sāku pārstāstīt, par ko ir šī grāmata, es pateikšu, ka nesen ziņās izlasīju, ka UK plāno apmācīt speciālistus noteiktu slimību ārstēšanā 2 gadu ilgos kursos, neprasot viņiem iepriekš iegūt ārsta izglītību, kas parasti aizņem 6 gadus vai pat vairāk.
Domāju, ka šis ir ļoti riskants solis, un diez vai tas tik vienkārši izdosies. Bet, izlasot šo grāmatu, tas šķiet pilnīgi likumsakarīgs ceļš, pa kuru būs jāiet visai pasaulei. Ir jāmainās paradigmai un jāpieņem, ka medicīna kļūst specializēta. Noteikti cilvēki var pildīt noteiktas funkcijas (piemēram, farmaceiti var vakcinēt, he, he), un tikai tā ir iespējams celt efektivitāti un ražīgumu veselības aprūpē.
Grāmatas galvenās tēzes:
1) Labāka veselības aprūpe nodrošina ilgāku dzīvi, un attiecīgi vēl lielākas veselības aprūpes izmaksas.
2) Šobrīd ir daudz plašāka pieeja informācijai, tāpēc vecais modelis, ka tikai ārsts, kurš izgājis ilgu un grūtu apmācību, ir unikāli piemērots slimību diagnosticēšanai un terapijas izvēlei, vairs nestrādā. (Es jau iepriekš rakstīju par prognozēm, kā ChatGPT varētu palīdzēt vidusmēra ārstiem.)
3) Tomēr jebkuras izmaiņas sistēmā diez vai notiks, nesaņemot pašreizējo ārstu un sabiedrības atbalstu tām.
4) E-sistēmas uzlabo aprūpi, bet uzliek lielāku slogu un atbildību veselības aprūpes darbiniekiem, kuriem ir jāievada visa informācija.
5) Kaut arī darba stundu skaits veselības aprūpē samazinās, darba slodze un stress pieaug. Daļēji tas ir arī tāpēc, ka aizvien lielāka prasība ir ārstiem un citiem veselības aprūpes profesionāļiem darboties pēc vadlīnijām, un tas samazina viņu izvēles brīvību.