Jauns neatjēdzīgs skatījums uz lietām

par latviešu valodu
Ko es rakstīju par valodas politiku pirms 3 gadiem.

Es parunāju ar citiem un man ieteica nepārslēgties uz krievu valodu, pat ja klients sasveicinās krieviski. Es sākumā to uztvēru piesardzīgi, bet rezultāti bija ļoti pozitīvi – vairums tā saukto krievvalodīgo bija ļoti priecīgi turpināt sarunu latviski un pat izrādīt savas latviešu valodas prasmes. Bija daži gadījumi, kad cilvēki palūdza tomēr runāt krieviski, un es arī piekritu. Tas man nebija principa vai nacionālisma jautājums, bet domāts tikai drošai un efektīvai apkalpošanai, kurā ir svarīgi uzturēt vienu darba valodu. Izņēmuma gadījumos, ja klients tiešām citādi nevar, iespēju robežās var nodrošināt atbalstu arī citā valodā. Arī Anglijā es atsevišķos gadījumos runāju krieviski, ja klients angliski neprata.

Būtu labi, ja šī prakse runāt ar visiem apmeklētājiem tikai latviešu valodā Latvijā būtu vēl vairāk izplatīta. Tas uzlabotu apkalpošanas kultūru, mazinātu darbinieku nogurumu un radītu lielāku drošību.

Šķiet, ka tas ir gluži kā vakar. Es ļoti novērtēju, ka mana pirmā pieredze klientu apkalpošanā sākās tieši UK, citādi es nebūtu bijis spējīgs adekvāti novērtēt situāciju Latvijā.

Kā redzams, šī joprojām ir liela problēma, ka Latvijā klientu apkalpošanā nevajadzīgi runājam krieviski. Ne jau velti Liāna Langa ir uzsākusi kampaņu, kas griežas acīm daudziem, kas vispār nekad nav strādājuši ar klientiem šādos apstākļos. Es jums iesaku to izmēģināt – veikalos joprojām ir vajadzīgi pārdevēji – un ziņot par rezultātiem. Es arī kādreiz biju pielaidīgāks šajā jautājumā līdz brīdim, kad pašam bija jāapkalpo klienti vienlaicīgi divās valodās.

Var kritizēt Liānu Langu reizēm par retoriku, kas atgrūž. Bet pajautājiet sev – vai jūsu labvēlīgā pieeja ir nostrādājusi? Ja jūs vienmēr izrādat pretimnākšanu un runājat krieviski, jo jūs krievu valodu protat labāk nekā jūsu sarunu biedrs latviešu valodu, tad kāda motivācija ir lielai daļai iedzīvotāju Latvijā vispār apgūt latviešu valodu? Dažreiz ir vajadzīgs būt principiāliem un rīkoties ar nelielu diskomfortu šodien, lai sasniegtu labākus rezultātus ilgtermiņā.

Šāda retorika, ka, noņemot krievu valodu slimnīcu vietnēs, mirst cilvēki, ir pārspīlējums un nerada uzticību.

Arī šis par empātiju ir ļoti tuvredzīgs skatījums, jo pat ja šodien tu runāsi ar pacientu tikai krieviski, rīt viņam var būt vizīte pie ārsta, kurš krieviski nerunā, un viņš nebūs tam gatavs. Sāc runāt ar visiem latviski jau šodien.