Jauns neatjēdzīgs skatījums uz lietām

Kāpēc šobrīd ir tik liela virsnormas mirstība?
Šobrīd grūti pateikt iemeslus. Nav datu, ka tas būtu no vakcīnām, bet nav arī datu, kas to izskaidro, tāpēc to nevar pilnībā izslēgt. Vinajam ir pilnīga taisnība, ka ar VAERS ir viegli noteikt retus signālus, kā miokardītu vai imūnu trombotisku trombocitopēniju, bet nav tik viegli noteikt nelielu, piemēram, 20% pieaugumu plaši izplatītām kaitēm kā miokarda infarktu vai trieku. Jāsaprot, ka ne visi gadījumi tiek ievadīti VAERS, tomēr stāvokļiem, kas ir ļoti reti sastopami, to pieaugums uzreiz parādīsies datubāzē. Savukārt, ja tikai 20% gadījumu netiek ievadīti, jo ziņošana ir brīvprātīga un ārsti ir aizņemti, tad nebūs iespējams pateikt, ka ir bijis kāds pieaugums sastopamībā virs fona līmeņa. Realitātē es apšaubu, ka datubāzē tiek ievadīti pat 50% gadījumu.

Cits skaidrojums, kas manuprāt arī ir reāls, ir, ka šīs nāves ir mājsēžu un citu ierobežojumu sekas.

Šeit ir skaistais grafiks, ka kumulatīvā virsnormas mirstība (procentos par periodu no 2020. gada marta līdz 2022. gada jūnijam, ar melnu krāsu kopējā virsnormas mirstība, ar sarkano mirstība no kovida uz miljonu) Zviedrijā ir viszemākā: https://twitter.com/JamesMelville/status/1596815870676041729

No kovida mirušo skaits Zviedrijā ir vidēji liels, pat lielāks nekā valstīs ar ļoti stingriem ierobežojumiem, bet kopējā mirstība ir vismazākā. Tātad visās valstīs ir ļoti liels virsnormas mirušo skaits no citiem cēloņiem.

Tas, cik ļoti cilvēki nespēja salīdzināt riskus, labi parādās gripas laikā. Cilvēki ļoti cieš no gripas vai smagas saaukstēšanās, viņi meklē visus iespējamos līdzekļus un zāles, kā atvieglot savas ciešanas un sāpes. Saaukstēšanās smagā stāvoklī parasti ilgst vienu nedēļu, gripa apmēram divas, sinusīts (deguna blakusdobumu iekaisums) trīs nedēļas. Ļoti gribas šiem cilvēkiem palīdzēt šajā laikā, un ja kaut kā var atvieglot viņu ciešanas, tad tas ir jādara.

Tai pašā laikā cilvēki ar smagu depresiju ļoti cieš nevis nedēļas, pat ne mēnešus, bet gadiem ilgi. Šis ir arī iemesls, kāpēc pretēji daudziem aktīvistiem es neesmu pret antidepresantu lietošanu. Es tikai saku, ka ir jāatzīst arī antidepresantu radītās blakusparādības. Tomēr iedomājaties, ja jums ir tik grūti izturēt pat vienu nedēļu no saaukstēšanās, tad ko lai dara cilvēki, kuriem faktiski šādā ciešanu stāvoklī ir jāatrodas gadiem? Pat ja antidepresanti nav īpaši efektīvi, vai tad nebūtu jācenšas šiem cilvēkiem kaut kā palīdzēt atvieglot ciešanas arī ar zālēm?

Tie, kas atbalstīja mājsēdes, noteikti neaizdomājās par to, ka depresija bieži ir apstākļu radīta. Cilvēkiem, kuriem ir nosliece, ir svarīgi uzturēt aktīvus kontaktus un gūt regulāru uzmundrinājumu aktivitātēs. Kad kovida ierobežojumu dēļ tas nebija iespējams, ļoti daudzi cilvēki, arī gados vecie un seniori, izjuta garīgās veselības problēmas.

Pašnāvības notiek reti, tāpēc tas nav labs rādītājs garīgās veselības līmenim sabiedrībā. Daudz lielāka problēma ir tajā, ka cilvēki depresijā pārstāj rūpēties arī par savu fizisko veselību. Daudzi sāk vairāk lietot alkoholu un narkotikas, pārstāj veikt fiziskās aktivitātes. Ja cilvēkam ir kāda hroniska problēma, kā astma, augsts asinsspiediens, diabēts vai reimatoīdais artrīts, tad svarīga ir regulāra zāļu lietošana. Vakar skatījos prezentāciju, kur bija teikts, ka 2/3 nāvju no astmas būtu varēts novērst ar labāku terapijas ievērošanu. Cilvēkiem depresijā bieži viss ir vienalga, un viņi bieži aizmirst lietot zāles un rūpīgi sekot līdzi savam stāvoklim. Jauniem cilvēkiem vēl ķermenis is spēcīgs un viņi to izturēs, bet gados vecākiem tas var novest pie ātrākas nāves.

Tāpēc ir ļoti iespējams, ka šī paaugstinātā mirstība ir vēlīnas stingro kovida ierobežojumu sekas. Es to nesaku tikai tāpēc, ka jau no paša sākuma brīdināju par to. Šī ir nopietna sabiedrības veselības problēma, kura mums ir jārisina. Kā strādāt ar cilvēkiem, lai pamudinātu viņus turpināt ārsta ieteikto terapiju, pat ja viņiem ir smaga depresija un neko negribas?