Jauns neatjēdzīgs skatījums uz lietām

Ir antropologi, kas cenšas iegalvot, ka nav nekāda kultūru kara. Var jau būt, ka nav, bet pilnīgi noteikti kovida pandēmijas laikā bija divas nometnes – viena, kura uzskatīja, ka kovids ir mītisks briesmonis, no kura ir jābaidās visiem iespējamiem veidiem, un otra, kura uzskatīja, ka pret kovidu ir jāizturas racionāli, tas ir, jāpiesargājas, bet nedrīkst no tā baidīties tik ļoti, ka tas ietekmē visu mūsu dzīvi.

Tvitera “dezinformācijas kontroles” sāgā domstarpības starp šīm nometnēm bija noteicošās, pārējais ir tikai sīkākas detaļas. Tas nebija par to, kuram strīdos bija taisnība, bet tieši par to, ka bija cilvēki, kuri uzdrošinājās pateikt, ka no kovida nav jābaidās. Tas panikas pārņemtajiem nebija pieņemami. Diemžēl šī panikas grupa bija lielāka, tāpēc arī viņi apspieda mazākumu, un demokrātiskās un vārda brīvības normas nenostrādāja, lai pasargātu minoritātes.

Oficiāli jau nevarēja pasludināt nebaidīšanos no kovida par dezinformāciju vai noteikumu pārkāpumu, jo tas būtu pārāk smieklīgi, tomēr izskatās, ka kopumā neoficiāli daudzi to uzskatīja par pārkāpumu. Panikas pārņemtie aktīvi noliedza, ka viņus pārņēmusi panika, lai gan viņu neracionālā uzvedība skaidri liecināja par to. Man bija ļoti svarīgi, ka šis tiek atzīts, jo citādi bija grūti saprast, kāpēc liela iedzīvotāju daļa tā uzvedās kovida laikā. Tas tagad ir izskaidrots, un atzīts, ka tā bija ļoti nevēlama uzvedība.