Kāpēc es neesmu pārāk lielā sajūsmā par mašīnmācīšanās sistēmām Būtībā šīs tā saucamās mākslīgā intelekta jeb mašīnmācīšanās sistēmas nav nekas vairāk kā ļoti advancēts google meklētājs. Arī tas ir ļoti iespaidīgi, jo ir pilnībā mainījis pieeju tam, kā mēs atrodam informāciju. Ja man kaut ko vajag uzzināt, piemēram, Nacionālās Bibliotēkas darba laiku, tad loģiski, ka pirmā vieta būs to ierakstīt Google vai Bing un visbiežāk dabūšu precīzu atbildi.
Google meklētājs jau no paša sākuma cilvēkiem bija ļoti noderīgs, tomēr tas arī tika īpaši kontrolēts, lai nedotu pārāk lielu ietekmi spameriem vai SEO aktivitātēm. Ar laiku tas kļuva tik labs, ka cilvēkiem jau dabūja vēlamo rezultātu pirmajā meklējuma lapā. Ar statistiku var paredzēt, ko tieši cilvēki grib atrast, un attiecīgi pārvietot šo rezultātu uz pašu pirmo vietu.
Nākošais solis jau būtu analizēt pilnus teikumus. Tā vietā, lai ierakstītu meklētājā “Nacionālā bibliotēka, darba laiks”, es varētu ierakstīt: “Kāds ir Nacionālās bibliotēkas darba laiks pirmdienā?” Cilvēkiem šādi uzdot jautājumus ir daudz dabiskāk, un tas ir diezgan liels sasniegums dot pareizu atbildi par visām vēlamajām iestādēm, nevis teiksim kā pirmo iedot kāda tirgotāja rezultātu ar reklāmu nopirkt kādu retu grāmatu no Nacionālās Bibliotēkas.
Taču galā galā mašīnmācīšana vairs nestrādā, kad ir kāds specifiskāks jautājums, kurā ir nepieciešama dziļa domāšana, nevis tikai statistiska analīze par tūkstošiem cilvēku uzdoto jautājumu. Piemēram, google meklējumā jautājums par to, “Vai kovida vakcīna pasargā no inficēšanās?” drīzāk aizvedīs uz oficiāliem avotiem ar neprecīzu informāciju. Nu kā lai mašīnas algoritmi, kurus mēs pat paši nesaprotam, izdomātu šo lietu labāk par cilvēkiem, kuri ir rūpīgi sekojoši līdzi visam notiekošajam šajā jomā?
Ja kas, šis nav vienkārši mans izdomājums. Līdzīgi raksti ir jau publicēti
daudz niansētāki izskaidrojumi, kādas problēmas ir ar ChatGPT.