čuhņa Man Latvijā ļoti patīk pašreizējā ņemšanās ap vārdu čuhņa. Ne jau tikai tāpēc, ka ar šo vārdu tagad dod dažādas atlaides, bet tāpēc ka tas vispārīgi parāda valodas relatīvismu. Sākotnēji to cilvēki uztver gluži kā apvainojumu, līdzīgi kā bauris vai pāķis, par ko rakstīju jau
iepriekš. Taču vārdu radīts aizvainojums ir tikai subjektīvs viedoklis, jo to pašu vārdu var uztvert par joku, un tad jau vārds pamazām iegūst pavisam citu nokrāsu.
Latvijā ir vispārzināma problēma, ka ir pārāk liela visa koncentrācija galvaspilsētā, un ir daudz vairāk jāattīsta čuhņas. Es lepojos ar to, ka esmu nācis no visdziļākās čuhņas un vienmēr palikšu tās piekritējs. Tā nu ir iznācis, ka esmu čuhņā mantojis nelielu zemes gabalu. Tas ir pārāk mazs, lai nodarbotos ar lauksaimniecību, bet pietiekami liels, lai tur uzceltu māju. Es nekad neesmu bijis pret dzīvokļiem. Bieži īrēti dzīvokļi ir tas labākais, lai varētu pilnībā koncentrēties uz savu darbu vai mācībām, nevis mājas uzkopšanu vai remontu. Bet tas laikam ir liktenis, ka man ir jāatgriežas čuhņā, lai tur uzceltu māju un kļūtu par pilntiesīgu viensētnieku, cibas progresīvo prātu biedu un reakcionāru.
Lai dzīvo Latvija, čuhņa un viensētas!