Papildinājums diskusijai par to, ka inflācijas iemesls ir piegādes ķēdes problēmas, nevis uzņēmumu kāre pēc lielākas peļņas.
To labi raksturo Ikea
paziņojums par cenu celšanu, minot piegādes ķēdes un izejvielu cenu pieaugumu.
Es arī noraidu pārmetumus, ka skatos uz šo pārāk vienkāršoti. Pirms es vakardienas ieraksta es biju izlasījis vairāku ekonomistu, ieskaitot Paula Krūgmana, viedokli par cenu kontroli. Radās iespaids, ka pārliecinošais vairākums uzskata, ka cenu kontrole nekādi nespēs mazināt inflāciju, bet tā var tikai kaitēt.
Tiem, kam interesē dziļāka teorija, var izlasīt šo bloga
ierakstu. Arī to es biju izlasījis pirms vakardienas ieraksta. Taču šīs lietas ir sarežģītas un teorētiskas, tāpēc centos domu izteikt pēc iespējas mazāk vārdos. Mani personīgi visvairāk pārliecina personīgā pieredze.
Pirms gada es biju aizceļojis uz Kubu, un vērojis kā kubieši cieš no pārtikas veikalu tukšajiem plauktiem un melnā tirgus cenām, kuras nevar atļauties valsts darbā strādājošie. Es redzēju un pat reizēm pastāvēju milzīgajās rindās pēc ikdienišķiem produktiem, pēc maizes, ieskaitot īpašos valdības importa preču veikalos, kuros iegādāties preces varēja tikai ar ārzemju valūtas bankas karti.
Kad es pajautāju kubiešiem, kas pēc viņu domām ir galvenais preču trūkuma cēlonis, viņu atbilde bija – spekulanti. “Spekulanti izpērk preces, lai pārdotu par augstāku cenu melnajā tirgū.” Es pat necentos viņus pārliecināt, ka spekulanti un melnais tirgus ir tikai brīvā tirgus iztrūkuma sekas. Viss maksā tik, cik tas maksā. Ja pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, tad cenai ir jāceļas. Ja valsts veikalā cena tiek noteikta zemāka, tad skaidrs, ka to ātri izpirks un pārdos citur par reālo tirgus cenu.
Savukārt inflācija rietumos šobrīd ir kovida ierobežojumu radītās sekas. Tam nevajadzētu būt nekādam pārsteigumam, jo kā gan citādi varētu atsaukties milzīgās karantīnas, aizliegumi ceļot, bez īpašas vajadzības uzturēties karantīnā līdz divām nedēļām pat transporta loģistikas darbiniekiem, kā arī naudas drukāšana, lai samaksātu uz laiku no darba atstādinātiem. Citiem vārdiem sakot, nulles kovida un mājsēžu pieeja ir izrādījusies ļoti postoša ekonomikai, un visdrīzāk arī neizglāba dzīvības, kā to apliecina Somijas (jā, tieši Somijā nevis Zviedrijā bija vismaigākie ierobežojumi un arī vislabākie rezultāti) piemērs un citi
viedokļi.
Tagad mēģinājumi kontrolēt cenas, lai mazinātu inflāciju, ir nesaprātīgi, un radīs vēl lielākas problēmas. Es tomēr ceru, ka valdības, lai cik absurdi nerīkotos, tomēr nebūs tik ļoti sociālistiski noskaņotas.